Laikraksts: Aizsardzības ministrija vēlas ieviest cenzūru

Iekams dokuments nokļuvis Saeimā, pie tā strādāts vairāk nekā gadu, apkopojot daudzu demokrātisku valstu pieredzi - Latvijas gadījumā nekas īpašs netiek izgudrots, turklāt pašreizējā likumdošana jau paredz ārkārtas situācijas izsludināšanu. Turklāt, kā saka aizsardzības ministrs Artis Pabriks, šobrīd izņēmuma stāvokli iespējams izsludināt vienkāršāk un likums ir plašāk interpretējams. Viņam kā liberālam politiķim tas esot nepieņemami.

Tas attiecoties arī uz masu informācijas līdzekļiem. Aizsardzības ministrs atgādināja, ka to izplatītā informācija var būt noderīga pretiniekam, tāpēc žurnālistu darbību varot ierobežot, tāpat citu valstu mediju retranslāciju.

Konstitucionālo tiesību eksperts Jānis Pleps skaidroja, ka cilvēktiesības nav absolūtas - gandrīz ikvienas cilvēktiesības var ierobežot sabiedrības labā, izņemot atsevišķas, kuras nedrīkst aiztikt pat ārkārtas situācijā, piemēram, tiesības uz dzīvību, tiesības uz nespīdzināšanu, tiesības uz domas un apziņas brīvību. Ierobežot var arī informācijas izplatīšanu. Taču ikvienam ierobežojumam jābūt mērķim, pamatojumam un tiesiskai kontrolei. Arī politologam Tomam Rostokam nebija iebildumu, ka indivīda tiesības var ierobežot valsts izdzīvošanas vārdā.

Žurnālistu savienības valdes priekšsēdētājs Juris Paiders uzskata, ka ir pareizi, ja valsts definē, kā rīkoties krīzes situācijās, un paredz ierobežojumus, tajā skaitā tos, kas skar informācijas izplatīšanu un cenzūru.  Paiders gan aicināja cenzūru neuzlikt uz žurnālistu vai izdevēju pleciem, bet noteikt, ka cenzūru veic valsts institūcija.

Žurnālistu asociācijas pārstāve Madara Fridrihsone izteica bažas, ka, ja tiks atslēgts internets, tad apstāsies arī citu mediju darbība un cilvēkiem iestāsies panika, turklāt ienaidnieks caur satelītiem tāpat varēs kontrolēt visu Latvijā notiekošo. Te gan jāpiebilst, ka mūsdienu tehniskie līdzekļi paredz arī satelītu signālu bloķēšanu.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta direktors Airis Rikveilis uzsvēra, ka krīzēs situācijā jau nestāsies spēkā visi iespējamie ierobežojumi: katrs no tiem un tā piemērošanas veids tiks izsvērts, ņemot vērā apstākļus.

Pret jaunā likuma vēlmi īpašos apstākļos ieviest cenzūru iebildusi partija "Visu Latvijai", atgādinot, ka ar nemieriem pie mums tiek draudēts teju katru gadu, piemēram, tuvojoties 16. martam.

Protams, var būt arī reāls valsts drošības apdraudējums, uz ko jāreaģē Latvijas lojālu spēku valdībai. Taču šādā gadījumā tieši neatkarīgu mediju loma sabiedrības informēšanā ir īpaši svarīga. Ja ir vēlme cīnīties pret valstij patiesi naidīgiem medijiem un to pretvalstiskajām aktivitātēm, to ir iespējams darīt citos ceļos un patiesībā jau šobrīd, jo piemēru netrūkst. Partija "Visu Latvijai" (VL) aicina sabiedrību paust stingru nosodījumu mediju brīvības ierobežojuma mēģinājumiem un Saeimas deputātus - nepieļaut šāda apkaunojoša projekta nodošanu komisijām," teikts VL vadītāja Raivja Dzintara izplatītajā paziņojumā.