Foto: EPA/Scanpix/LETA

Ja otrdien vēstījām par to, kādi ir iespējamie pozitīvie scenāriji "Covid-19" pandēmijas ierobežošanai, tad šajā publikācijā ieskicējam skaudrāku notikumu attīstības gaitu. Sadarbojoties pētniekiem no Londonas Impērijas koledžas un Pasaules Veselības organizācijas (PVO), 16. martā publicēts pētījums, kurā ieskicēti visai nepatīkami scenāriji, tostarp tas, ka efektīvai vīrusa iegrožošanai var nākties pašlaik daudzās valstīs jau spēkā esošos karantīnas un sociālās distancēšanās pasākumus ievērot krietni ilgāk – dzīve "četrās sienās" var kļūt par realitāti ne uz nedēļām, bet daudziem mēnešiem.

Jaunā koronavīrusa SARS-CoV-2 izraisītās slimības "Covid-19" pandēmija pētījuma autoru ieskatā ir lielākais šāda veida drauds sabiedrības veselībai kopš 1918. gada spāņu gripas uzliesmojuma, kuras dēļ bojā gāja pēc dažādām aplēsēm no 17 līdz pat 50 miljoniem cilvēku. 18. martā aktuālie dati liecina, ka apstiprināto inficēto skaits ir pārsniedzis 200 tūkstošus, bet upuru skaits 8,2 tūkstošus, un vismaz viens saslimšanas gadījums konstatēts jau 146 valstīs.

Pētnieki modelē divas galvenās stratēģijas vīrusa iegrožošanai un no to ieviešanas izrietošās sekas divu valstu gadījumos – ASV un Lielbritānijā –, taču norāda, ka galvenās tendences ir relevantas arī lielākajai daļai citu ekonomiski attīstīto valstu. Pētnieki arī uzreiz uzsver, ka šajos modeļos netika ņemtas vērā katras stratēģijas ekonomiskās izmaksas un ietekme, vien piebilstot, ka neviens no šiem lēmumiem nav viegls.

Modelēšanā tika izmantotas piecas ar medikamentiem vai vakcīnām nesaistītas intervences vai to kombinācijas.

  1. Karantīna mājās, ja jau ir konstatēti slimības simptomi; samazinot saskarsmi ar cilvēkiem ārpus mājsaimniecības par 75% uz nedēļu. Saskarsmes biežums mājsaimniecībā dzīvojošo starpā nemainās. Pieņēmums, ka šos nosacījumus ievēro 70% gadījumu.
  2. Pašizolācija mājās pilnīgi visiem mājsaimniecības locekļiem, ja kādam jau ir konstatēti slimības simptomi, uz divām nedēļām. Saskarsme mājinieku starpā šajā laika periodā dubultojas, bet saskarsme ar personām ārpus mājsaimniecības sarūk par 75%. Pieņēmums, ka šos nosacījumus ievēro 50% mājsaimniecību.
  3. Sociālā distancēšanās riska grupai – tiem, kas vecāki par 70 gadiem. Par 50% samazinās saskarsme darba vietā, par 75% citur, bet saskarsme mājsaimniecības ietvaros pieaug par 25%. Pieņēmums, ka 75% ievēro šos nosacījumus.
  4. Sociālā distancēšanās visas populācijas mērogā. Visa saskarsme ārpus mājsaimniecībām sarūk par 75%, bet turpinās saskarsme skolā. Saskarsme darba vietās sarūk par 25%. Saskarsme mājsaimniecību ietvaros pieaug par 25%.
  5. Visu skolu un 75% universitāšu slēgšana. Ģimenēs, kur ir kāds studējošais vai skolnieks, saskarsme mājsaimniecības ietvaros pieaug par 50%, bet saskarsme mājsaimniecībai tuvākās kopienas ietvaros pieaug par 25%.


Modelēšanā pieņemts, ka pirmos divus risinājumus ievieš nākamajā dienā pēc simptomu konstatēšanas, bet pārējie trīs ir valdības līmenī pieņemti lēmumi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!