Šie lūgumi tikuši izteikti arī KNAB priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes klātbūtnē. Jurašs no šīm pretlikumīgajām prasībām esot atteicies un par to informējis Ģenerālprokuratūru.
Pēc Juraša domām, šī iemesla dēļ Vilnītis ar iecerēto reformu palīdzību mēģinot atbrīvoties no sev nelojāliem darbiniekiem. "Šķietamība, ka Vilnītis mēģina izvērtēt struktūru lietderību, ir farss. Tā ir īpaša vēlme sev nelojālus darbiniekus novirzīt no sev stratēģiski svarīgiem amatiem," sacīja Jurašs.
Savukārt Vilnītis žurnālistiem sacīja, ka par minētajiem notikumiem viņam esot pirmā dzirdēšana.
Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas deputāts Ainārs Latkovskis (V) portālam "Delfi" pastāstīja, ka sēdē, kurā runāts par KNAB reorganizācijas plāniem, Jurašs vienā brīdī pavēstījis, ka Vilnītis vairakkārt lūdzis noklausīties politiķu sarunas. Jurašs arī sacīja, ka šādās sarunās klāt ir bijuši arī citi cilvēki, pēc tā Latkovskis nopratis, ka šos faktus var apliecināt ne tikai Jurašs.
Latkovskis atzina, ka komisijas sēdē esošajiem deputātiem "atkārušies žokļi", savukārt Vilnītis piesarcis un teicis: "Tas jums vēl būs jāpierāda." Vēlāk Vilnītis paziņojis, ka tie ir meli.
Jurašs neprecizēja kādus politiķus Vilnītis vēlējies noklausīties un kad tas noticis, un kad par to informēta prokuratūra.
Ģenerālprokuratūra otrdien atteikusies atbildēt uz portāla "Delfi" jautājumu, vai Juraša paziņojumos minētie iespējamie fakti kļuvuši par iemeslu ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera aicinājumam valdībai veidot komisiju, lai vērtētu Vilnīša atbilstību amatam. Portāla "Pietiek.com" rīcībā esošajā KNAB darbinieku premjeram un ģenerālprokuroram adresēto iesniegumu par Vilnīša 76 pārkāpumiem ir punkts, kurā teikts: "Vilnītis iejaucies biroja amatpersonu neatkarīgā procesuālo darbību īstenošanā. Piemēram, iepazīstoties ar kriminālprocesa materiāliem bez izmeklētāja atļaujas, vai arī, dodot norādījumus operatīvo izstrāžu uzsākšanai bez pietiekama tiesiska pamata, Vilnītis nepārprotami norāda uz tām politiskajām amatpersonām, par kurām Operatīvo izstrāžu nodaļā būtu nepieciešams veikt operatīvās darbības pasākumus, nesniedzot faktus, kas varētu būt par pamatu, lai turētu šīs personas aizdomās par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu."
Jurašs gan nevēlējās žurnālistiem atklāt to politiķu vārdus, kurus esot gribējis noklausīties Vilnītis, aizbildinoties, ka nedrīkstot runāt ar preses pārstāvjiem un šo jautājumu risināšot komisija, kas izveidota KNAB priekšnieka darbības vērtēšanai.
Apakškomisijas sēde, kurā bija plānots izvērtēt KNAB priekšnieka priekšlikumus biroja struktūras pilnveidošanai, šodien iesākās samērā mierīgi. Vilnītis iepazīstināja deputātus ar savām iecerēm, norādot, ka ar jauno biroja reglamentu varētu darbu padarīt sistemātiskāku un kompleksāku, cīnoties ar korupciju visos līmeņos.
Pēc Vilnīša teiktā, visas problēmas esot sākušās ar to, ka darbinieki nevēlējušies veikt nepieciešamās darbības. Tas arī esot saprotams, jo "kā cilvēki var spriest par struktūru, ja atrodas interešu konfliktā" - viņiem varot mainīties atalgojums vai uz amatu rīkots konkurss.
Pēc Vilnīša uzstāšanās savus iebildumus aizvien asāk sāka izteikt uz sēdi atnākušie KNAB darbinieki. Diskusiju karstumā vairākas reizes tika norādīts, ka Vilnītis klaji melojot, savukārt KNAB priekšnieks melos vainoja savus padotos.
KNAB Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece pārmeta Vilnītim, ka viņš četras reizes noraidījis lūgumu savas ieceres izskaidrot KNAB padomes sēdē. Tāpat Kurpniece uzsvēra, ka vispirms esot jānodrošina visas pamatfunkcijas centrālajā aparātā un tikai tad varot domāt par reģioniem.
KNAB padomes locekle Ilze Jurča pauda uzskatu, ka Vilnīša iecerētā struktūra neesot lietderīga un esot tikai formāla "būdiņu pārvietošana". Tāpat Jurča vainoja Vilnīti, ka viņš "pa sētas durvīm" birojā esot ievilcis nekompetentus cilvēkus, ko nevarot uzskatīt par profesionāļiem. "Viņi par valsts naudu sēž kabinetā un perina kaut kādas reformas, kamēr citus, kuri strādā dienām un naktīm, grib reformēt," sarūgtinājumu pauda KNAB darbiniece.
Asus vārdus Vilnītim veltīja arī KNAB arodbiedrības pārstāve, kura apgalvoja, ka Vilnītis esot veicis arī "ļoti daudz citu pretlikumīgu darbību" un ka iecerētās reformas KNAB priekšniekam dotu lielākas iespējas izrēķināties ar darbiniekiem.
Savukārt Jurašs vairākas reizes Vilnīti vainoja klajos melos, līdz nāca klajā ar paziņojumu par KNAB priekšnieka lūgumiem par politiķu sarunu nelikumīgu noklausīšanos.
Apakškomisijas deputāti savos izteikumos Vilnītim lielu labvēlību neizrādīja, tāpat kritiski par iecerētajām reformām bija "Providus" un "Delnas" pārstāvji.
Vairāki deputāti kritizēja gan iecerētās reformas, gan Vilnīša paveikto birojā, piemēram, tika norādīts, ka viņš neesot ticis galā ar kolektīva vadību. "Neesat sekmīgi ar to ticis galā. Ceru, ka tas nebija ar mērķi apgrūtināt biroja darbu. Esiet apzinīgs, ļaujiet viņiem strādāt bez jums," izteicās deputāts Aivars Volfs (V).
Apakškomisija nolēma Vilnīša sniegto informāciju pieņemt zināšanai un aicināt Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V) nodrošināt KNAB funkciju efektīvu veikšanu.
Jau ziņots, ka valdība pirms nedēļas bez debatēm un jautājumiem piekrita Kalnmeiera ierosinājumam izveidot komisiju, kas līdz maija vidum izvērtēs Vilnīša atbilstību amatam.
Ģenerālprokurors vērsies valdībā ar ierosinājumu izveidot komisiju, kura vērtētu Vilnīša atbilstību amatam. Dombrovskis saņēmis ģenerālprokurora parakstītu vēstuli, kurā, izvērtējot KNAB darbinieku premjeram un Ģenerālprokuratūrai iesniegto sūdzību par Vilnīša iespējamām prettiesiskām darbībām, prokuratūra ir secinājusi - ir pietiekams pamats vērtēt KNAB priekšnieka atbilstības amatam.
Premjers un Vilnītis ilgstoši nespēj vienoties par biroja reformu, turklāt pret Vilnīša iecerēm iebilda arī viņa vietnieki Juta Strīķe un Alvis Vilks, kuri pauda bažas par biroja nākotni un apšaubīja šefa vēlmi patiešām apkarot korupciju.