Foto: Shutterstock
Tas, ka pamestas vietas zināmā mērā saista tūristus, ir pierādījies jau sen. Ir spoku pilsētas, kur nekas nav mainījies gadu desmitiem, bet ir vietas, kas nespēj pretoties laikam un dabas varai.

Šīs vietas, lai gan galvenokārt traģiski pamestas un atstātas vientuļas, spējušas atrast savu veidu, kā iepriecināt cilvēkus visā pasaulē. Kādreiz rosīgie ciematiņi, kas dažādu iemeslu dēļ atstāti pamesti, tagad pārtapuši dabas mākslas darbos senās ēkas atrādot pavisam jaunā veidolā.

Turpinājumā trīs pamesti ciematiņi, kas pierāda– dabas spēkam pretoties nav iespējams.

Ciems, kur kādreiz rosījušies zvejnieki


Foto: Shutterstock

Sala, kas atrodas vien dažu stundu brauciena attālumā no trokšņainās Ķīnas metropoles Šanhajas, ir tai pilnīgs pretstats. Kādreiz darbīgais zvejnieku ciems šeit pilnīgi padevies dabas pārspēkam un kļuvis par neparasti zaļu pasauli bez pastāvīgiem iedzīvotājiem.

Kādreiz Šengšanas salā bijis rosīgs zvejnieku ciems, kas plašāk pazīstams pēc nosaukuma "Houtouwan", bet mūsdienās tas stāv praktiski pamests, jo zvejniekiem bijis izdevīgāk pārvākties uz cietzemi, kur sazvejoto vieglāk var transportēt klientiem.


Tagad ciema kantainajās mājiņās saimnieko vīteņaugi, arvien vairāk nonākot dabas mātes skavās un ietinot ciemu zaļā segā. Tā kā salā valda subtropu klimats, augi vairojas un aug ātri. Vīteņaugi stiepjas un ložņā visur, apklājot arī taciņas, kāpnes un lieveņus. Laiks šajā vietā ir gluži kā apstājies, raksta "Daily Mail".

Vairāk lasi šeit.

Pamestais ciemats skaistā ielejā


Foto: Shutterstock
Aptuveni pirms 35 līdz 37 tūkstošiem gadu vulkāna izvirdums pārsteidza Vidusjūras piekrasti, izveidojot tagadējās Sorento pilsētas apkaimē esošās dziļās aizas un kalnus. Gadu gaitā ūdens, plūstot no kalniem, izgrauzis ejas cauri vulkāniskajiem iežiem uz jūru. Šādi radusies arī brīnišķīgā Dzirnavu ieleja Sorento, Itālijā ("Vallone dei Mulini").
Vecās dzirnavas izveidotas vietā, kur divi šādi kalnu strauti satiekas, veidojot nelielu upītes paplašinājumu ciema pakājē. Tas varētu būt noticis ap 900. gadu, raksta "National Geographic". Pašlaik tur apskatāmas vien dzirnavu drupas, tomēr tajās milti malti līdz pat 20. gadsimta sākumam. Tāpat tur bijis arī gateris, kur ražoti augstas kvalitātes kokmateriāli, kas nonākuši vai visās labākajās Sorento galdniecības un pēcāk mēbeļu veikalos. Gatera dēļ šo vietu mēdz dēvēt arī par Vecajām Zāģa dzirnavām. Kā pēdējā šajā vietā uzcelta veļas mazgātava.

Lai pilsētiņa plauktu un zeltu, tai bija jāattīstās, tomēr tās ģeogrāfiskā vieta to neļāva izdarīt tik raiti, tāpēc jau pēc dažiem gadiem tā tikusi pamesta likteņa varā. Mitrums un cilvēku darbība radīja īpašus apstākļus un mikroklimatu tam, lai ielejā lielā daudzumā sāktu augt "Phillitus Vulgaris" – tas ir rets paparžu paveids, kas pārņēmis drupas, pārklājot tās ar biezu, zaļu segu.

Mūsdienās šī pamestā pilsētiņa ieleja kļuvusi par parku, jo apkārt tai izveidojusies pilsēta. Ikviens tūrists var doties pārgājienā, nokāpjot līdz drupām pa akmeņainu taku, vai vienkārši nolūkoties uz tām no Via Fuorimura vai Tasso laukuma.

Ciems, kur reiz dzīvoja grieķi


Foto: Shutterstock

Vēl viena no šādām spoku pilsētām, ir Kajakoja ("Kayaköy") Turcijā. 1923. gadā, Grieķijas un Turcijas kara beigās, teju miljons grieķi bija spiesti pamest Turciju. Tā Kajakoja, kur bija apmetušies aptuveni divi tūkstoši iedzīvotāju, kļuva par spoku pilsētu, teikts "National Geographic".

Šobrīd ciematiņš, kas iekārtojies kalna nogāzē, ir pamests, ja vien neskaita tūristu viesošanos. Par agrāko rosību šeit liecina mājās, kas ir laika pirksta skartas – dažas pavisam sabrukušas, savukārt citas spītīgi slejas vēl šodien. Siltajā laikā pilsētiņa burtiski zaļo, jo šaurās ieliņas klātas ar bagātīgu un sulīgi zaļu sūnu segu, savukārt mājas ieskauj koki un krūmi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!