Eiropas Savienībai (ES) ir jānosūta atbalsta vēstījums Krievijas opozīcijai pēc Alekseja Navaļnija nāves cietumā, sacīja bloka augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels.
"Mums ir jānosūta atbalsta vēstījums Krievijas opozīcijai," Borels teica žurnālistiem Briselē, kur ES ārlietu ministri apspriež iespējas turpināt vērsties pret Vladimira Putina režīmu.
Ministru sanāksmē piedalās arī opozicionāra atraitne Jūlija Navaļnaja.
Vairāk nekā trīs gadus cietumā pavadījušā Navaļnija nāve ir satriekusi arī trimdā esošos Krievijas opozicionārus, kas - tāpat kā Rietumvalstu līderi - Navaļnija nogalināšanā vaino Kremli.
ES jau ir noteikusi līdz šim nepieredzēta mēroga sankcijas Krievijai, arī Putinam, sodot Maskavu par iebrukumu Ukrainā, tādēļ būs grūti atrast jaunus veidus, kā likt Kremļa režīmam ciest par Navaļnija nāvi.
Tomēr Borels paziņoja, ka sagaida ierosinājumus no dalībvalstīm par jaunām ES sankcijām tiem, kas ir tiešā veidā atbildīgi par izturēšanos pret Navaļniju, arī Krievijas cietumu sistēmas pārstāvjiem.
"Lielākā atbildība gulstas uz pašu Putinu," paziņoja Borels.
Viņš informēja, ka Brisele apsvērs simbolisku soli - par cilvēktiesību pārkāpumiem noteikto sankciju sarakstu pārdēvēt Navaļnija vārdā.
Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka paziņoja, ka ministri saistībā ar Navaļnija nāvi "ierosinās jaunu sankciju pasākumus".
Viņa uzsvēra, ka Krievijas "zvērīgais agresijas karš" nav vērsts tikai pret Ukrainu, "bet gan pret brīvību kā tādu".
Citi ministri norādīja, ka opozicionāra nāvei ir jāmotivē pastiprināt atbalstu Kijivai, lai Ukrainas armija, kuras resursi un bruņojums izsīkst, spēj turpināt cīņu pret iebrucējiem.
"Putins ir slepkava. Putins ir nogalinājis cilvēku, kurš cīnījās par brīvību, par demokrātiju, un tieši tāpēc mums ir jāturpina," sacīja Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna.
"Visskaidrākā atbilde būtu, ja mēs beidzot darītu savu darbu. Mums ir jāatbalsta Ukraina," viņš uzsvēra
Tam pievienojās arī Beļģijas ārlietu ministre Hadža Lahbiba, kura brīdināja, ka Navaļnija nāve norāda uz draudiem, ko Kremlis rada, turpinot savu ofensīvu Ukrainā.
"Mums jāapzinās, kas šodien ir likts uz spēles," viņa teica.
"Ja Krievijas ekspansija izdosies, tā būs diktatūra, kas paplašināsies un pietuvosies nedausz tuvāk Eiropas Savienībai," brīdināja Beļģijas politiķe.
