Programmēšanas valodas darbojas kā interpretators starp programmētāju un datoru. Protams, jo tiešāka sazināšanās ar datoru, jo labāk dators saprot un spēj izpildīt sarežģītus uzdevumus.
Pamatojoties uz to, programmēšanas valodas var tikt iedalītas “zema un augsta līmeņa” valodās, atkarībā no tā, vai to sintakse ir labāk saprotama programmētājiem vai datoriem. “Augsta līmeņa” valodā tiek lietoti kodi, kas viegli saprotami lielākajai daļai programmētāju, bet mazāk datoriem. Šī tipa valodu labi raksturo Visual Basic un C.
Pretēji tam, kodi, kurus lieto “zema līmeņa” valodās, vairāk atbilst datorvalodai, bet tos grūti saprast lietotājam, kas nenodarbojas ar programmēšanu. Viens no vispārliecinošākajiem un plašāk lietotajiem šī tipa valodas piemēriem ir “asamblers”.
Lai izskaidrotu programmēšanas valodu lietojumu vīrusu vēsturē, jāatskatās uz aparatūras evolūciju. Visiem ir skaidrs, ka vecs 8 bitu procesors nav tik jaudīgs kā moderns 64 bitu procesors, un tas, protams, ir atstājis iespaidu uz lietoto programmēšanas valodu.
Šajā un nākamajās sērijās mēs apskatīsim dažādas programmēšanas valodas, kuras izmantojuši vīrusu radītāji vīrusu pastāvēšanas vēsturē:
- Vīrusu priekšteči: Core Wars
Kā tika izskaidrots jau pirmajā šīs sērijas daļā, programmu grupa ar nosaukumu Core Wars, kuru izstrādāja lielas telekomunikāciju kompānijas inženieri, tiek uzskatīta par mūsdienu vīrusu priekšteci. Datorzinātne tad bija vēl sākumstadijā, un programmēšanas valodas bija tikko izstrādātas. Lai tos ieprogrammētu, šo protovīrusu autori izmantoja valodu, kas bija gandrīz vienāda ar datorvalodu.
Interesanti, ka par vienu no Core Wars programmētājiem tiek uzskatīts Roberts Tomass Morris, kura dēls pēc vairākiem gadiem radīja “Morris worm”. Šis ļaunais kods kļuva ļoti populārs, jo inficēja 6000 datoru, kas 1988. gadā bija iespaidīgs skaitlis.
- Jaunie 8 bitu un asamblervalodas guru.
Nosaukumi Altair, IMSAI un Apple (ASV) un Sinclair, Atari un Commodore (Eiropā) atsauc atmiņā sen aizgājušus laikus, kad datorentuziastu jaunā paaudze cīnījās par savu vietu programmēšanas pasaulē. Lai būtu labākie, programmētājiem vajadzēja fundamentālas zināšanas datorvalodā un asamblerā, jo augstā līmeņa valodu interpretatoriem bija vajadzīgs liels izpildes laiks tā paša uzdevuma veikšanai. BASIC, piemēram, bija samērā viegli apgūstama valoda, tāpēc lietotāji varēja vienkārši un ātri attīstīt programmas. Tomēr tai bija daudz ierobežojumu.
Rezultātā radās divas programmētāju grupas: viena, kas lietoja asambleru, un otra, kas izmantoja augsta līmeņa valodas (galvenokārt BASIC un PASCAL).
Tā laika datoru entuziasti galvenokārt radīja noderīgas, nevis ļaunprātīgas programmas. Tomēr var uzskatīt, ka 1981. gadā tika radīts pirmais 8 bitu vīruss. Tā nosaukums bija “Elk Cloner” un tas programmēts datorvalodā. Šis vīruss varēja inficēt Apple II sistēmas un, inficējot datoru, tas parādīja ziņojumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
