Latvijā ir daudz varenu dabas brīnumu – citi nozīmīgi tikai mums pašiem, bet citi izceļas uz Eiropas un pat pasaules fona. Šajā reizē "Tūrisma Gids" mudina iekārtoties ērtāk dīvānā un doties virtuālā ekskursijā, iepazīstot Latvijas dabas objektus – rekordistus.

Lielākais akmens

Daugavpils novadā atrodas sirmais tētiņš – Latvijā lielākais dižakmens – Nīcgales Lielais (Baltais) akmens. Tas meklējams dziļi mežā, apmēram sešu kilometru attālumā uz austrumiem no Nīcgales dzelzceļa stacijas. Milzenis ir 10,5 metrus garš, bet tā apkārtmērs ir 31,1 metri, zina stāstīt Daugavpils tūrisma informācijas centrā. Akmens sānos 1938. gadā iekalti trīs pakāpieni.


Akmens apvīts ar vairākām teiksmām, kas stāstītas no paaudzes paaudzē. Tajās visās akmens izcelsme saistīta ar pašu nelabo.
Foto: Publicitātes attēli

Zinātnieki gan lēš, ka vairākus miljonus gadu senais milzenis Latvijā šļūdoņa laikā nonācis no Somijas. Ļaudis to esot uzgājuši tikai 19. gadsimta pirmajā pusē, kad Latgalei tuvojies Napoleona karaspēks, jau iepriekš skaidroja "Tūrisma Gids".

Lielākais ezers

Foto: Ikars Kubliņš


Lubāna ezers aizņem mazliet vairāk nekā 80 kvadrātkilometru plašu teritoriju, ierindojoties pirmajā vietā Latvijas lielāko ezeru topā un aiz sevis atstājot konkurentus pat ar vairāku desmitu mazāku kvadrātkilometru platību. Platības ziņā lielākais ezers iegūlies Madonas un Rēzeknes novados. Lubāna ezers ir lieliska aktīvās atpūtas, makšķerēšanas un ekotūrisma vieta.

Ap Lubāna ezeru arī stiepjas dabas lieguma "Lubāna mitrājs" teritorija. Liegums izveidots, lai nodrošinātu Latvijas lielākā iekšzemes mitrāju kompleksa vienotu aizsardzību. Tas ir unikāls Eiropas un pasaules nozīmes dabas komplekss ar izcilu nozīmi daudzu īpaši aizsargājamo sugu populāciju un biotopu saglabāšanai. Vairāk foto no Lubāna ezera meklē te.

Dziļākais ezers



Dziļākais ezers Latvijā ir Drīdzis – vēsturiskajos mērījumos teikts, ka dziļākajās vietās tas sasniedz pat 65,1 metrus, tomēr vēlāk tā dziļākās vietas apzīmētas ar 63,1 metra atzīmi. Ezers, kas meklējams Krāslavas novadā, ir arī ļoti tīrs. Ezeram raksturīga izstiepta forma, tam ir daudz līču, kā arī deviņas salas.

Drīdzis ietilpst aizsargājamā dabas parka zonā, iekļauts "Natura 2000" teritorijā. Dabas parkā ir konstatētas vairākas Latvijā aizsargājamas augu un putnu sugas, kā arī Eiropas savienības līmenī sargājamas dabas vērtības. Plašāk lasi te.

Platākais ūdenskritums



Nav šaubu, ka viens no Kuldīgas lepnumiem ir Ventas rumba. Tā ir 249 metrus gara un ar šiem mēriem iemantojusi ne tikai Latvijas, bet arī visas Eiropas platākā ūdenskrituma titulu.

Ventas rumba priecē visa gada garumā. Rudenī, dodoties nārstot, Ventas rumbu cenšas pārvarēt laši, bet pavasarī vimbas burtiski "lido" pār ūdenskritumu viena pēc otras. Protams, rumba ir skaista arī bargā ziemā, kad pāri dolomīta akmeņiem stiepjas garas lāstekas. Savukārt vasarās tā ir populārākā veldzēšanās vieta Kuldīgā ar bezmaksas ūdens strūklu masāžas iespējām ikvienam atpūtniekam. Vairāk foto meklē te.

Lielākais purvs

Foto: DELFI

Teiču purvs ir dabas rezervāts kopš 1982. gada. Tas ir lielākais Latvijas purvs, un tā platība ir vairāk nekā 19 tūkstoši hektāru. Teiču purvs ir viens no lielākajiem neskartajiem sūnu purviem Baltijā. Purvs veidojies jau tūkstošiem gadu un tagad priecē apmeklētājus ar brīnišķīgām ainavām – sekliem ezeriņiem, viļņotu reljefu, kā arī interesantiem pacēlumiem, kas veido salas un pussalas ezeriņos.

Teiču dabas rezervāts ir nozīmīgs, piemēram, purvam specifisku un retu putnu sugu saglabāšanā, kā barošanās un atpūtas vieta migrējošiem ūdensputniem, mitrājiem raksturīgo augu sugu un biotopu saglabāšanā, kā arī daudzu bezmugurkaulnieku sugu eksistences nodrošināšanā, teikts Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā.

Augstākā virsotne

Foto: F64
Meklējot augstāko virsotni Latvijā, būs jādodas uz Madonas pusi. Tur meklējams Gaiziņkalns. Pēc pēdējiem mērījumiem tā virsotne stiepjas 311, 94 metru augstumā virs jūras līmeņa.

Gaiziņkalnu plešas dabas parks "Gaiziņkalns", kas dibināts 1957. gadā. Teritorija veidota, lai aizsargātu raksturīgo Vidzemes augstienes ainavu pauguraino reljefu un ezerus, to dabas un kultūras vērtības. Tā tiek definēta kā izcili ainaviska teritorija ar raksturīgo Vidzemes augstienes ainavu, teikts "Visit Madona".

Garākā upe, kas vijas tikai pa Latvijas teritoriju

Foto: F64


Diženā upe Gauja šarmē ar savu vijīgumu, skaistajiem krastiem un to, ka Latvijas teritorijā sniedzas vairāk nekā 450 kilometru garumā. Tā lepojas ar vareniem krastiem un brīnišķīgiem atsegumiem, kas vienaldzīgos neatstās.

Gaujas Nacionālais parks ir lielākais un vecākais nacionālais parks Latvijā. Tam raksturīga liela bioloģiskā daudzveidība, reljefa formu dažādība, avoti, smilšakmens atsegumi, gleznainas ainavas un savdabīgi dabas un kultūrvēstures pieminekļi. Gaujas Nacionālais parks izveidots 1973. gadā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!