Foto: Shutterstock
Stāsts par latviešu dīvaini Edvardu Liedskalniņu dzirdēts un stāstīts daudz, un pamatoti – viņa dzīvesstāsts tiešām ir fascinējošs. Emigrants no Latvijas apmetas uz palikšanu aiz okeāna, kur atlikušo dzīvi velta tam, lai vienatnē no tonnām smagiem kaļķakmens blokiem un bez modernu instrumentu palīdzības uzslietu milzīgu akmens dārzu-pili kā veltījumu nelaimīgai mīlestībai un nepiepildītam sapnim par savu ģimeni. Vēlāk par muzeju kļuvušās Koraļļu pils pārvaldītājiem materiāls saldsērīgam stāstam, mums, latviešiem, iemesls lepoties ar tautieša apbrīnojamo izdomu un neatlaidību, bet ezotēriķiem – vēl viena iespēja paziņot, ka ko tādu iespējams sasniegt tikai ar pārdabiskām spējām. Tāpēc šajā rakstā mazāk par pašu pili, bet vairāk par to, kā latvietis Edvards (Eds) Liedskalniņš no attapīga vientuļnieka populārajā kultūrā kļuva par akmeņus levitējošu seno citplanētiešu sūtni.


Bēga no nelaimīgas mīlestības

1887. gadā dzimušais Eds tolaik vēl Krievijas impērijas sastāvā esošo Latvijas teritoriju pameta pēc tam, kad īsi pirms ieplānotajām kāzām tika savas iecerētās – krietni jaunākās Agneses – atraidīts. Tas notika Pirmā pasaules kara priekšvakarā, Edam esot 26 gadus vecam. Iespējams, vislabāk zināmais nospiedums popkultūrā, ko šis notikums atstājis, ir Billija Aidola skaņdarbs "Sweet Sixteen" – tieši tā Eds visu dzīvi dēvēja Agnesi, kurai veltīja sadaļu arī paša rakstītajā brošūrā "A Book in Every Home". Par Eda ekscentrisko raksturu liecināja jau brošūras priekšvārds, kurā Liedskalniņš raksta: "Lasītāj, ja kaut kāda iemesla dēļ tev netīk lietas, kuras vēstu šajā nelielajā grāmatiņā, atstāju tieši tikpat daudz brīvas vietas, lai vari uzrakstīt pats savu viedokli un paraudzīties, vai tev izdevās labāk."

Pēc ierašanās ASV Liedskalniņš, pretēji tam, kā bieži var noprast no īsākiem viņa dzīvesgājuma aprakstiem, uzreiz neskrēja būvēt slaveno Koraļļu pili, bet gan pavadīja laiku citviet, tostarp Kanādā, kur piedalījās mežistrādes darbos, kā arī Teksasā, strādājot rančo. Šiem abiem notikumiem ir visai būtiska nozīme viņa turpmākajā stāstā, tāpēc tos ir vērts likt aiz auss.
Floridā Eds ieradās Pirmā pasaules kara izskaņā pēc tam, kad viņam it kā diagnosticēta tuberkuloze.

Centrālās Floridas Universitātes psiholoģijas profesors Pīters Henkoks savā publikācijā "Modernā mīta radīšana: Edvards Liedskalniņš un Koraļļu pils" arī norāda, ka tuberkulozes diagnoze, iespējams, pat bija nepareiza. Lai vai kā, Eds nonāca Floridā, kur par 12 dolāriem iegādājās akru lielu (nedaudz vairāk par četriem tūkstošiem kvadrātmetru) zemes gabalu pie Floridas pilsētas un turpmākos divdesmit gadus pavadīja šeit, pārāk daudz nesocializējoties, bet gluži arī neslēpjoties. Un būvējot savu mūža darbu, kas drīz vien tika apvīts ar lērumu ezotērisku un pseidozinātnisku teoriju.

Kā radās mīts par burvestībām

Cilvēkiem mēdz būt niķis uzskatīt – ja es to nespēju izdarīt un/vai nespēju iedomāties, kā kāds to varētu izdarīt, tad to vienkārši nav iespējams izdarīt. Tas saistāms ar visai bieži novērojamu loģikas kļūdu, ko dēvē par personīgo neticību, – nesaprotot argumentu (šajā gadījumā – Koraļļu pils būvniecībā izmantotos paņēmienus), tiek apgalvots, ka arguments vienkārši ir nepatiess.
Eds bija neliela auguma un kalsns vīrs – visbiežāk avotos minēts augums "nedaudz vairāk par piecām pēdām", proti, aptuveni 1,55–1,6 metri. Tāpat minēts, ka viņš arī neesot svēris diez ko vairāk par 100 mārciņām jeb 45–50 kilogramiem. Te uzreiz redzams krass pretnostatījums – kā augumā tik mazs vīrs varēja bez modernām tehnoloģijām pārvietot kaļķakmens blokus, kas vairumā gadījumu svēra vairāk par piecām tonnām, bet atsevišķos gadījumos pat piecpadsmit un vairāk tonnu?

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!