Drīz uzzināsim, vai suņi prot lietot cilvēku valodu

Katram suņa saimniekam nebūs šaubu – viņa mīlulis saprot saimnieku no pusvārda. Un otrādi – viens rējiens, viens smilksts vai acu skatiens, un ir nepārprotami skaidrs, ko suns vēlas. Un arī astes luncināšana un priecīga dīdīšanās pēc frāzes "Iesim ārā?" taču ir neapgāžams pierādījums, ka suns perfekti saprot cilvēku valodu. Un ne tikai saprot, bet prot pat to lietot, virknējot vārdus loģiskās frāzēs, kā liecina pēdējā laikā sociālajos tīklos populāri video, kur suņi ar ķepām spiež pogas un it kā veido teikumus. Taču dzīvnieku uzvedības pētnieki gan nav tik droši par to, vai cilvēka labākais draugs izprot mūsu valodu tik labi, kā mums gribētos domāt.

Jūt mūs intuitīvi

No četrkājaino vidus suņi vēsturiski bijuši cilvēka vieni no tuvākajiem kompanjoniem. Turklāt, atšķirībā no kaķiem, kas "pieradināja paši sevi" un, arī cilvēku saimē esot, šķiet, dzīvo pēc saviem noteikumiem, ar suņiem cilvēku izsenis vienojušas gandrīz vai darba attiecības. Tie bija uzticami sabiedrotie gan medībās, gan ganībās, gan sava saimnieka un viņa ģimenes sargi.

Šīs ciešās attiecības atstājušas dziļas pēdas – neirozinātnieki dažādos pētījumos secinājuši, ka suņi jau no kucēna vecuma tīri instinktīvi pievērš uzmanību cilvēku balsīm, žestiem, sejas izteiksmei, ķermeņa valodai. Pirms dažiem gadiem zinātniskajā izdevumā "Current Biology" publicēts raksts stāsta par eksperimentu, kurā pierādījās – lielākā daļa kucēnu jau ar pašu pirmo reizi saprata, ko nozīmē norādīšanas žests. Proti, ka jāskatās uz vietu, kur cilvēks norāda, nevis uz pašu roku. Šajā pētījumā piedalījās suņi, kas tiek apmācīti par suņiem-pavadoņiem. Taču nekāda iepriekšēja apmācība nav nepieciešama, liecina 2020. gadā veikts pētījums. Tajā atklāts, ka arī klaiņojošie suņi bez jebkādiem treniņiem 80% gadījumu uzreiz saprot, ko nozīmē norādošs žests.

Pēdējos gados sociālajos medijos ir vesels lērums video, kuros suņi un kaķi šķietami sarunājas ar saviem saimniekiem, izmantojot interaktīvus rīkus. Tas pētniekiem licis uzdot jautājumu, vai suņi spēj mērķtiecīgi veidot sakarīgas frāzes un teikumus.

Citiem dzīvniekiem šī spēja nepiemīt vai nav tik izteikta. Piemēram, bioloģiski mums daudz tuvākās šimpanzes var iemācīties saprast, ko nozīmē norādošs žests, taču atslēgas vārds ir – iemācīties. Šimpanzes, pretēji suņiem, to nedara instinktīvi un spontāni jau no agra vecuma, izdevumam "Scientific American" klāsta Arizonas Universitātes Veterinārās medicīnas koledžas docente Emīlija Breja.