"Šie noziegumi pakāpeniski pieaug. Šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir aptuveni 10-15% pieaugums," viņš sacīja.
Gudermanis teica, ka lielā mērā tas saistīts ar policijas spējām šos noziegumus konstatēt, jo lielākoties tie ir latenti un daudzos gadījumos apkrāptās personas pat nezina, kas noticis. Tādēļ lielāka nozīme ir tam, ko policijas darbinieki var konstatēt, nevis tam, vai palielinājies iesniegumu skaits.
Ekonomikas policijas šefs pauda viedokli, ka kibernoziedzība Latvijā ir zināmā mērā neaptverts un, iespējams, pat nenovērtēts lauciņš. "Cilvēki, kas izdara šādus noziedzīgus nodarījumus, pārsvarā dzīvo pavisam citā pasaulē. Mēs faktiski visu laiku veicam monitoringu interneta vidē par to, kas notiek, bet šis informācijas apmērs ir tik milzīgs, ka es domāju - darba pietiktu varbūt vēl trīsreiz vairāk cilvēkiem nekā mēs pašlaik esam. Tas ir vēl nenovērtēts lauciņš un no mūsu viedokļa pietiekami perspektīvs tieši informācijas ieguves jomā," klāstīja Gudermanis.
Viņš informēja, ka noziedzīgo nodarījumu veidi, kas attiecas uz kibervidi, ir visdažādākie, sākot ar mājaslapu uzlaušanu. "Šos noziegumus nosacīti var iedalīt divos veidos - pirmais ir pierādīt sevi, bet otrais - iegūt kādus naudas līdzekļus. Arvien lielāku daļu aizņem noziedzīgi nodarījumi, kas saistīti ar mantkārīgu nolūku un mazāk ar sevis apliecināšanu, savu tehnisko zināšanu apliecināšanu. Tā ir tāda reāla, bet negatīva tendence. Lielākā daļa kibernoziegumu saistīti tieši ar personu datu iegūšanu, kas attiecas uz banku kontiem, kredītkartēm utt. Tostarp ir tā saucamais fišings, kur tiek izveidota kāda viltota mājaslapa ar mērķi iegūt karšu datus, PIN kodus," paskaidroja Gudermanis.
Pēc viņa teiktā, tāpat eksistē resursi, kur var iegādāties šo personu datus. "Tas arī ir savs bizness cilvēkiem, kas šajā vidē dzīvo. Vieni nozog, pēc tam pārdod šos datus nākamajiem, kas savukārt tos kaut kur izmanto. Varu vērst uzmanību uz sociālajiem tīkliem, kur personām ļoti patīk ievietot daudz privātas informācijas par sevi. Eksistē pietiekami daudz citu personu, kas ar tikpat lielu interesi mēģina šos datus iegūt sev un izmantot," pastāstīja ekonomikas policijas vadītājs.
Viņš arī minēja, ka pēdējā laikā aizvien populārāki kļūt datu vīrusi, ar ko nodarbojas ne tik daudz ar mērķi pašapliecināties, cik iegūt konkrētu materiālu labumu, vai nu saņemot datus, vai pieprasot naudas līdzekļus, lai šis vīruss tiktu izņemts ārā vai netiktu ielaists.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
