'Aizej uz sporta zāli. Tad sāksi līdzināties vīrietim.' Kādēļ ir bīstama ķircināšana ģimenē

Kad bērns sasniedz pusaudžu vecumu, komentāri par viņa izskatu viegli aizvaino, un ģimenes locekļi varbūt pat neapzinās savu vārdu ietekmi. Protams, asas diskusijas un "pavilkšana uz zoba" ģimenē piederas pie lietas. Tas palīdz bērnam veidot savus uzskatus un kļūt izturīgam pret mūsu ikdienā pastāvošo kritiku. Taču ir vērts padomāt, kas veido personību un kas grauj pašpārliecību.

Izklausās pazīstami? Nesenā pētījumā, kas publicēts žurnālā "Pusaudža veselība" (Journal of Adolescent Health), tiek lēsts, ka gandrīz puse pusaudžu saņem no tuviniekiem ķircinošas piezīmes par izskatu.

Šķietami nekaitīgi vārdi var būt ļoti sāpinoši. "Bērni, kuri no ģimenes locekļiem saņem kritiku vai ķircinošas piezīmes par izskatu, cenšas kontrolēt savu svaru, ievērojot neveselīgas diētas, ir neapmierināti ar savu ķermeni, salīdzina sevi ar draugiem, ir pārņemti ar savu izskatu, kā arī viņu pašvērtējums ir zemāks un viņi izjūt vairāk depresīvu pazīmju nekā vienaudži, kuri netiek ķircināti," saka psiholoģe un ķermeņa tēla eksperte, profesore Filipa Dīdriha. Savukārt ģimenes, kas ir atbalstošas un mīlošas, uz bērna ķermeņa tēlu atstāj pozitīvu iespaidu. Tad kā rīkoties šādā situācijā?

Nostājies sava bērna pusē un novelc robežu. Apdomā kārtīgi, kā novilkt robežu starp nekaitīgiem jokiem un ķircināšanu, kas mēdz būt apzināta, taču var graut bērna pašpārliecību. Ja rīkosies jau tagad, iespējams, tā nekļūs par problēmu ģimenē.

Pirmais solis – stratēģijas, kas ļaus bērnam tikt galā ar ķircināšanu. Paskaidro, ka viņš var vienkārši ignorēt izteiktās piezīmes vai uzrunāt personu, kas viņu aizskārusi. Pastāsti šai personai, kā tas ietekmē tavu bērnu.

Apzinoties, ka par izskatu izteiktās piezīmes ir aizskarošas, aizrādot un palīdzot bērnam ar to cīnīties, tu būsi spēris vēl vienu ļoti nozīmīgu soli pretī bērna veselīgai izaugsmei un pašpārliecības veicināšanai.

Ko nekādā gadījumā ģimenes locekļiem nevajadzētu sacīt: "Viņam uz sejas daudz pumpu, ne?", "Aizej uz sporta zāli. Tad sāksi līdzināties vīrietim!", "Ar tādu frizūru tevi neviens neaicinās uz randiņu!", "Ak, cik tu apaļīgs! Izskaties piemīlīgi."

Ievēro sāpinošas piezīmes

Radu saietos esi vērīgs un pamani, kad kāds izsaka piezīmes par bērna svaru, ķermeņa aprisēm, ādas krāsu, matu sakārtojumu vai izskatu, kas varētu viņam likt justies apkaunotam vai nedrošam.

Maini sarunas tēmu

Centies neuzkrītoši mainīt sarunas tēmu, neizraisot satraukumu (ja nepieciešams, šo cilvēku vari uzrunāt individuāli), un pamāci bērnu, ka izteikt tādus komentārus nav pieņemami. Atgādini, ka viņš ir lielisks tāds, kāds viņš ir, un ka tu vienmēr būsi blakus, ja viņš vēlēsies aprunāties.

Aprunājies zem četrām acīm

Ja kāds ģimenes loceklis turpina ķircināt tavu bērnu (vai kādu citu, tavam bērna to redzot) par viņa izskatu, uzrunā šo personu privāti. Neesi pārāk emocionāls vai uzbrūkošs, veido neitrālu sarunu. Šādām tēmām jāpieiet smalki, bet reizēm ir nepieciešams būt tiešam. Uzrunāšanas veids atkarīgs no tā, ar ko tu runā – vai nu ar pieaugušo, vai bērnu.

Izskaidro situāciju

Uzsver, cik būtiski ir izvairīties no sarunām par izskatu, un palūdz ģimenes locekļiem neizteikt piezīmes par tava bērna ķermeni vai izskatu kā tādu.

Sarunas iesākšana

Kādi ģimenes locekļu izteiktie komentāri ir aizskāruši tavu bērnu? Vai ir kas tāds, pret ko viņš ir īpaši jūtīgs? Izmanto to, ko uzzināji par savu bērnu, lai veidotu sarunas ar citiem ģimenes locekļiem. Vai tavam bērnam ir drosme pateikt pārējiem ģimenes locekļiem, kā viņu teiktais liek
viņam justies?

Sava svara apspriešana vai sūdzēšanās par savu frizūru varētu šķist kā lielisks veids kopīgas valodas rašanai, taču ir vērts apsvērt to, kādas tam var būt sekas. Pietiks runāt par ķermeni un pašam par sevi negatīvi izteikties – laiks veidot pozitīvas sarunas. Tu ievērosi, ka tas tev un apkārtējiem liks justies labāk.

Starp draugiem un ģimenes lokā ķermeņa apspriešana ir neizbēgama. Mēs to darām nepārtraukti un neapzināti gan aci pret aci, gan arī sociālajos medijos. Tas parasti skan šādi: "Ak, dievs, mana āda šodien izskatās briesmīgi! " vai "Oho, tu izskaties lieliski! Vai esi nokrities svarā?"

Vārdi var ievērojami ietekmēt mūsu pašvērtējumu, un, nepārtraukti sakot tikai sliktu par savu ķermeni, mēs nostiprinām domu, ka ir tikai viens pievilcīga ķermeņa veids. Šāda domāšana ir
jāpārtrauc, ja vēlamies, lai mūsu bērni savā ķermenī justos pārliecināti, saka Džesa Vīnere, ķermeņa tēla eksperte.

Māci bērnam par viņa ķermeni izteikties pozitīvi

Ja tu ikdienā sevi nekritizē, tad piederi mazākumam. Žurnāla "Sieviešu psiholoģija reizi ceturksnī" (Psychology of Women Quarterly) pētījumā tika noskaidrots, ka 93 procenti sieviešu sarunās ar citiem apspriež savu ķermeni. Savukārt žurnāla "Vīriešu un vīrišķības psiholoģija" (Psychology of Men and Masculinity) veiktais pētījums liecina, ka tā dara arī vīrieši. Cilvēkiem, kuri iesaistās sarunās par ķermeni, neatkarīgi no sava izmēra un izskata, visdrīzāk būs zems pašvērtējums.

Izvairies no ikdienišķām sarunām par ķermeni

Vien trīs minūšu gara saruna par ķermeni var likt sievietēm justies slikti par savu izskatu un paaugstināt neapmierinātību ar ķermeni. Aktīvi izvairoties no šādām sarunām, tu pamanīsi acīmredzamas izmaiņas savā pašsajūtā.

Pārstājot sarunās apspriest svaru, ķermeņa aprises un izskatu, kā arī izteikt komplimentus un komentārus internetā, tu vari lauzt šo skaistuma stereotipu kultivēšanas ieradumu.

Neizsaki liekus komplimentus

Sarunas par ķermeni nenozīmē tikai ķermeņa noniecināšanu. Pat tas, ka par savu izskatu izsakies pozitīvi, var kultivēt nereālus skaistuma standartus. Sakot draugam, ka viņš izskatās lieliski, bet komplimentu papildini ar jautājumu: "Vai esi nometis svaru?", tu norādi, ka viņa svaram ir liela nozīme, kā arī nostiprini stereotipu, ka būt tievam ir vienāds ar būt skaistam.

Bērni viegli pārtver leksiku, kuru izmantojam, un tēmas, par kurām runājam. Ar laiku var pat izklausīties, ka izskats ir sevis un citu novērtēšanas kritērijs. Vai mēs vēlamies, lai mūsu
bērni tā sevi novērtē?

Kā uzsver eksperti, "mums jāmāca saviem bērniem, ka skaistums sākas no domas: ja mēs protam sevi novērtēt, citu viedoklis nav svarīgs, un mēs varam būt pašpārliecināti".