Pagājušā gada nogalē plašs skandāls izvērtās starp Rūtu Judzi (tagad jau Gorkšu) un Mārci Judzi, kurš bija rokgrupas "Dzelzs vilks" bundzinieks. Par skandālu to var nosaukt tādēļ, ka ģimenes lietas, kurās no abām pusēm izskanēja dažādi apvainojumi un pārmetumi, tika izlikts publiskai vētīšanai – gan mediju telpā, gan sociālajos tīklos.
Ģimenē aug trīs bērni. Rūta skaļi izkliedza savu sāpi par piedzīvoto emocionālo vardarbību no vīra puses, ko Mārcis noraidīja. Šķiršanās norit smagi, dalot bērnus un ejot tiesas procesu. Savu verdiktu, kas gan īpaši nepasaka neko, paudis arī Bērnu aizsardzības centrs (BAC). Iestādes vadošā eksperte (struktūrvienību sadarbības un stratēģiskās plānošanas nodrošināšanai) Simona Saule ziņo: "Atsaucoties uz sociālajos tīklos pērnā gada nogalē izskanējušo viedokli Rūtas Gorkšas un Mārča Judža ģimenes lietā, Bērnu tiesību aizsardzības centrs pauž viedokli par izdarītajiem secinājumiem.
Pamatojoties uz Bāriņtiesu likumā noteikto kompetenci, Bērnu aizsardzības centrs pieprasīja informāciju divām ģimenes situācijā iesaistītām bāriņtiesām par bērnu tiesību un interešu nodrošināšanu ģimenē. Izvērtējot līdz šim bāriņtiesu darbības, Bērnu aizsardzības centrs konstatēja, ka iestādes turpina veikt darbības atbilstoši savai kompetencei, kā jebkurā lietā, kur bērna labāko interešu nodrošināšana ir maksimāli svarīgākais aspekts, vienlaikus izprotot vecāku dzīves situācijas sarežģīto posmu. Lēmumi, kas spētu būtiski ietekmēt bērnu dzīves situāciju, nav pieņemti. Notiek darbs, lai sniegtu informāciju tiesai, atsaucoties tiesas pieprasījumam. Vienlaikus Bērnu aizsardzības centrs ir sniedzis atsevišķus metodiskos ieteikumus bērnu tiesību un interešu nodrošināšanai.
Vēlamies vērst uzmanību, ka vecāku strīdu publiska risināšana un to pavadošā līdzcilvēku uzmanība var negatīvi ietekmēt bērnu labbūtību un uzticību savu vecāku spējai atrisināt konfliktus mierīgā ceļā un vecāku spēju radīt drošu un stabilu vidi viņu attīstībai. Šādas situācijas var radīt emocionālu spiedienu uz bērniem, ietekmējot bērnu izpratni par ģimenes drošību, un var tikt uzskatīta par emocionālu vardarbību pret bērniem. Tāpat akcentējams, ka bērna personības pilnīgai un harmoniskai attīstībai ir nepieciešams izslēgt situācijas, kad vecāku strīda gadījumā bērns var tikt pakļauts psiholoģiskai krīzei, kas var radīt bērnam psiholoģisku traumu vai diskomfortu, un deformējoši ietekmēt bērna personības attīstību."
"Delfi" lūdza BAC precizēt, kas šajā konkrētajā gadījumā ir "iestādes"? Tās esot divas bāriņtiesas, kurām lūgta informācija.
Atbildot uz jautājumu, kādus lēmumus iestādes var pieņemt šādos un līdzīgos gadījumos, BAC informēja, ka bāriņtiesas kompetence atbilstoši normatīvajam regulējumam ir nodrošināt bērna vai aizgādnībā esošās personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību. Vecāku strīdu gadījumos par bērnu saskarsmes tiesību, dzīvesvietas noteikšanu bāriņtiesai pēc tiesas pieprasījuma ir jāsniedz tiesai atzinums, kas bāriņtiesā tiek sniegts lēmuma veidā. Tomēr ne katrs lēmums, ko iestāde pieņem publisko tiesību jomā attiecībā uz individuālu personu, ir atzīstams par administratīvu aktu. Lēmums atzīstams par administratīvu aktu tikai tad, ja tas nodibina, groza, konstatē vai izbeidz konkrētas tiesiskās attiecības. Bāriņtiesas atzinuma pēc tiesas pieprasījuma sniegšanas mērķis ir sniegt tiesai bāriņtiesas viedokli un atzinums ir vērtējams tikai kā tās viedoklis par to, kā bērna interesēs būtu izlemjams strīdīgais jautājums, tādējādi tas nav administratīvais akts, nav saistošs bērnu vecākiem un nav pārsūdzams. Turklāt bāriņtiesas atzinums pats par sevi nerada nekādas tiesiskas sekas strīdā iesaistīto personu tiesiskajās attiecībās. Atzinumi ir novērtējami pēc tiem pašiem kritērijiem, pēc kādiem vērtē pierādījumus. Savukārt, ja bāriņtiesa, vērtējot vecāku rīcību un to atbilstību bērnu labākajām interesēm, konstatē normatīvajā regulējumā minētos iemeslus aizgādības tiesību pārtraukšanai, bāriņtiesa var pieņemt lēmumu par aizgādības tiesību vecākiem pārtraukšanu.
