Foto: Adobe Stock

Ministru kabinets (MK) otrdien, 23. aprīlī, apstiprinājis Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotos "Bezpilota gaisa kuģu lidojumu noteikumus", lai uzlabotu lidojumu drošību, tostarp pilnveidotu bezpilota gaisa kuģu jeb dronu izmantošanas kārtību un noteiktu lidojumu ģeogrāfiskās zonas un to pārvaldību.

Šī ir jauna un strauji augoša aviācijas apakšnozare, kas arvien biežāk ienāk mūsu ikdienā – gan atpūtas un izklaides vajadzībām, gan arī kā jaunas uzņēmējdarbības iespēja dažādos pakalpojumu segmentos. Mērķis ir izveidot viegli lietojamu infrastruktūru, kas spēj salāgot visu iesaistīto pušu intereses, skaidro Satiksmes ministrijā.

Līdz šim bezpilota gaisa kuģu ģeogrāfiskās zonas noteica "Civilās Aizsardzības aģentūra" (CAA), kuras kompetencē bija arī darbības uzraudzība šajās ģeogrāfiskajās zonās. Jaunie noteikumi nosaka valsts un pašvaldības institūcijām tiesības ierosināt bezpilota gaisa kuģu ģeogrāfisko zonu noteikšanu savā teritorijā, savukārt lēmuma pieņemšanas tiesības paredzot CAA. Īstenojot sistēmisku, vienveidīgu un samērīgu pieeju ģeogrāfisko zonu noteikšanai, CAA konsultējas ar gaisa telpas lietotājiem, bezpilota gaisa kuģu jomas nevalstiskajām organizācijām un valsts institūcijām, kam uzticēta uzraudzības funkcija bezpilota gaisa kuģu jomā.

Ņemot vērā, ka CAA ir izveidojusi Bezpilota gaisa kuģu informācijas sistēmu (BGKIS), MK noteikumi paredz, ka pieteikumus bezpilota gaisa kuģu ģeogrāfisko zonu izveidošanai, izmaiņām zonu nosacījumos un to darbības izbeigšanai varēs iesniegt minētajā elektroniskajā sistēmā. Šo prasību ieviešanai ir noteikts pārejas periods, un minēto darbību veikšana kā obligāta būs no nākamā gada. Vienlaikus CAA šāda iespēja, izmantojot BGKIS, tiks nodrošināta jau pirms tam.

Noteikumos tiek regulēta arī vairāku institūciju kompetence ārkārtas un neatliekamos gadījumos, kad tiek noteikti īslaicīgi ierobežojumi, kas saistīti ar sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu. Tādos gadījumos lēmumu par bezpilota gaisa kuģu ģeogrāfisko zonu noteikšanu un lidojuma drošumu pieņem CAA, Valsts policija – par sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu – , savukārt "Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs" pieņem lēmumu par aviācijas meklēšanu un glābšanu.

Tāpat jaunie noteikumi paredz, ka, izmantojot bezpilota gaisa kuģus, vairs nebūs noteikta konkrēta distance, kādā lidojumi veicami no dažādiem šķēršļiem vai objektiem. Proti, jāsaglabā princips, ka lidojuma laikā pēc iespējas jāizvairās lidot pāri cilvēkiem, transportlīdzekļiem, kas piedalās ceļu satiksmē, kā arī dzīvniekiem, ēkām un inženierbūvēm. Savukārt lidojumu pāri trešajām personām piederošam īpašumam veic, paredzot īsāko lidojumam nepieciešamo laiku un drošāko trajektoriju.

Drošības uzlabošanai turpmāk noteikumi attieksies arī uz droniem, kuru maksimālā pacelšanās masa ir mazāka par 250 gramiem. Noteikumos paredzētas CAA tiesības lemt par prasību bezpilota gaisa kuģi aprīkot ar automātisku signāla devēju, kas lidojuma laikā nodrošina iespēju gaisa satiksmes vadības sistēmai nepārtraukti noteikt tā atrašanās vietu. Šīs tiesību noteiktas, lai mazinātu riskus un apdraudējumus civilās aviācijas drošībai gadījumā, ja lidojuma laikā bezpilota gaisa kuģis zaudē vadāmību un kļūst nekontrolējams.

Līdz ar jaunā regulējuma pieņemšanu spēku zaudēs 2021. gada 29. jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr. 429 "Bezpilota gaisa kuģu lidojumu noteikumi".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!