Nevajag 'stiprināt' savu imūnsistēmu, labāk dodiet iespēju tai atpūsties

Kad domājam par imūnsistēmas stiprināšanu, to bieži iedomājamies kā sava veida spēka lauku, kas mūs nepārtraukti pasargā no mikrobu uzbrukumiem. Un, ja šis neredzamais aizsargapvalks nav pietiekami spēcīgs, "iebrucēji" iekļūst mūsu ķermenī un sāk savu posta darbu: klepus, kaulu sāpes, nogurums un citi gripas vai elpošanas ceļu slimību simptomi.

Bet patiesībā imunitāte tā nemaz nedarbojas. Tās darbības princips ir ļaut infekcijai iekļūt un pēc tam cīnīties ar to. Un, ja jums nav reāla imūndeficīta, ko izraisījušas nopietnas slimības vai specifisku medikamentu lietošana, sistēma pati lieliski tiek galā ar šo uzdevumu. Turklāt īstās problēmas parasti rada nevis vājums, bet imūnās reakcijas nesamērīgais spēks.

Klepus, sāpes, paaugstināta temperatūra, drudzis, nespēks, "kaulu laušana" un citas ciešanas, ko piedzīvojam, inficējoties ar gripu vai citu elpceļu vīrusu, izraisa nevis infekcija, bet gan imūnsistēmas atbilde. Tā ir imunitāte, nevis vīruss vai baktērijas, kas liek organismam paaugstināt temperatūru, izraisa gļotādas iekaisumu, iztērē jūsu enerģiju un ārkārtējos gadījumos pat iznīcina savus audus. Un jo "spēcīgāka" ir imūnsistēmas atbilde, jo smagāka ir slimības gaita, jo imunitāte diezgan bieži pieliek daudz vairāk pūļu, nekā nepieciešams, lai novērstu draudus. Tas notiek imūnsistēmas iekšējā disbalansa dēļ.

Pieradināt aukstumu

Mēs slimojam ne jau aukstuma dēļ. Saaukstēšanās ir vīrusu (retāk bakteriāla) infekcija, ar kuru var inficēties tikai no slimības nesēja vai pieskaroties priekšmetiem, kas piesārņoti ar vīrusu daļiņām. Un vīrusam ir vienalga, vai jums ir silti vai auksti, tā uzdevums ir atrast jūsu organismā receptorus, kas ir piemēroti tā olbaltumvielām, lai "pieliptu" šūnai un iekļūtu tajā.