Lai arī šķiet, ka Atēnu Akropole ir mūžīga kā pati Grieķija, patiesībā tā uzbūvēta "tikai" nepilnus piecus gadsimtus pirms mūsu ēras. Ilgs laiks gan pagāja, līdz Atēna iedvesmoja tautu radīt pilsētas aizstāvei piedienīgu templi – Partenonu.

Akropoles – augstākā, nostiprinātā pilsētas daļa – ir bijušas daudzās sengrieķu pilsētās, un Atēnu Akropole vienkārši ir slavenākā no tām. Dižais templis kalna galā, ko nereti dēvē par Akropoli, ir Partenons, kara dievietes Atēnas svētnīca.

Grieķu pilsētu akropolēs atradās visas svarīgākās iestādes, municipālās un reliģiskās celtnes. Tempļus un baznīcas visos laikos cēla maksimāli augstās un redzamās vietās – arī Latvijā dievnami sasēduši uz pakalniem, tuvāk debesīm un Dievam. Akropolēm bija arī militāra nozīme, jo no augšas vieglāk novērot apkārtni un var ātrāk pamanīt ienaidnieku.

Atēnu Akropole, kas atrodas uz klinšaina, stāva kalna (156 m.v.j.l.), tika uzcelta kā pilsētas aizbildnes – dievietes Atēnas – pielūgšanas un cildināšanas vieta. Līdz mūsdienām daļēji saglabājusies galvenā Atēnas svētnīca jeb Partenons, propilejs – vārti uz svēto iecirkni, Erehtejons – Atēnas Pallādas svētnīca ar slavenajām kariatīdēm, un Atēnas Nīkes templis, kas arhitektūrā simbolizē harmoniju, kādā doriešu un joniešu tautas dzīvoja Atēnu valdnieku pakļautībā. Kāpēc tik daudz Atēnu? Tāpēc, ka dievietei bija daudz pienākumu un aizbilstamo.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!