Foto: Shutterstock

Ekoloģiskā pēda ir veids, kā aprēķinām cilvēka radīto ietekmi uz vidi. Taču kādu ietekmi uz vidi atstāj kurpes, zābaki un čības, kas mums ir kājās? Izvēloties apavus, svarīgi ir pievērst uzmanību trim lietām. Pirmkārt, apavu materiāliem un to izcelsmei. Otrkārt, apavu ražošanas procesam. Treškārt, iespējai apavus salabot.

Kedas nav T krekls

Ar katru nopirkto (un vēlāk arī izmesto) kurpju pāri mūsu ekoloģiskā pēda vidē aug. Mērot apavu nozares ietekmi uz vidi, tā sastāda piektdaļu no visas kopējās apģērbu un apavu industrijas. Aprēķināts, ka uz vienu Ziemeļamerikas iedzīvotāju ir teju seši pāri apavu, bet uz vienu iedzīvotāju Eiropā – divi pāri apavu.  

Salīdzinot ar apģērbu industriju, apavu ražošanā izmanto daudzreiz vairāk materiālu un sastāvdaļu vienuviet, kas tālākai pārstrādei padara šo produktu neparocīgu. Kā raudzīties uz ilgtspēju apavu nozarē? Kedas nav vis T krekls ne konstruēšanas, ne ražošanas, ne pārstrādes ziņā, uzsver Amerikas apavu izplatītāju un mazumtirgotāju organizācija (FDRA), līdz ar to nevar piemērot vienādus ilgtspējas principus apģērbu un apavu nozarēm. Apavu ilgtspēju definē kā apavu projektēšanas, izstrādes, ražošanas, izplatīšanas un pārdošanas procesus, kas līdz minimumam samazina negatīvo ietekmi uz vidi, saudzē enerģiju un dabas resursus, turklāt ir droši darbiniekiem, sabiedrībai un patērētājiem, kā arī ir ekonomiski izdevīgi. 

Pasaules apavu industrijas dati liecina, ka 57% apavu pasaulē izmanto sintētiskus materiālus, 25% ādas materiālus un 18% – tekstilu jeb dažāda veida audumus. Sarežģītā vairākpakāpju ražošanas procesa dēļ, izgatavojot apavus, tie rada lielu enerģijas un ūdens patēriņu. Izsekojot apavu ceļu līdz veikala plauktam, pētnieki izdala vairākus posmus: apzina materiāla ieguves vietu un tā transportēšanu līdz ražošanas vietai, jēlmateriālu apstrādi, piemēram, ādu krāsošanu, izgatavošanas posmu, iekļaujot piegriešanu un tālāk jau apavu izgatavošanu, šujot un līmējot. Tāpat svarīgi tālākā apavu dzīvē ir to iepakojuma izvēle, transportēšana jeb piegāde tirdzniecības vietām vai pircējam. Apzinot apavu dzīves ciklu, vienlīdz svarīgs ir arī pēdējais solis to dzīvē – nonākšana atkritumos, iespējamā to pārstrāde.  

Kurpes dzīves cikls

Ilgtspējīgi raugoties, izvēloties apavus, ir jādomā ne tikai par to, no kāda materiāla tie ir un kā ir ražoti, bet arī par to dzīvi pēc tam. Lai iekļautos aprites ekonomikas principos, apaviem pēc to nokalpošanas būtu jābūt pēc iespējas vieglāk sadalāmiem tālākai pārstrādei. Taču, izgatavojot apavus, tie tiek līmēti un šūti kā no dabiskiem, tā sintētiskiem materiāliem, turklāt ar daudzveidīgām plastmasas un metāla detaļām, tādējādi padarot grūtāku arī to tālāku izjaukšanu un pārstrādāšanu, kad tie ir spēruši pēdējos soļus. Lai apavus varētu ietvert aprites ekonomikā, kur lietotas lietas atgriežas citās formās pārstrādātos veidos atpakaļ lietošanā, ir svarīgi precīzi līdz sīkākajai kniedītei zināt, no kādiem materiāliem apavi ir ražoti. Daudzveidīgo materiālu izmantošana apavu ražošanā pašreiz arī apgrūtina to otrreizēju pārstrādi. 

Raugoties uz visiem apavu dzīves cikla posmiem, dati liecina, ka lielāko ietekmi uz vidi rada pats apavu izgatavošanas process fabrikās, kam seko jēlmateriālu ieguve. Lai arī ādas apavi veido tikai ceturtdaļu no kopējā apavu apjoma pasaulē, tomēr to globālā ietekme uz vidi svārstās no 30% līdz pat 80% dažādos to dzīves cikla posmos. Lielākoties tas ir ādas apstrādes dēļ. Tiesa, apavu nozare pakāpeniski pāriet no hromā miecētas ādas, kura uzskatāma par kancerogēnu, uz alternatīvām – augu izcelsmes ādu un citiem bioloģiskiem materiāliem, kas ļauj apaviem pēc nodzīvotās dzīvēs vieglāk un ātrāk sadalīties. 

Turpretī vismazāko ietekmi uz vidi rada tekstila apavi: no 6 līdz 21%, taču tekstilmateriālu apaviem lielākā ietekme ir uz saldūdeni, jo kokvilnas audzēšana lielā mērā ir atkarīga tieši no apūdeņošanas.

Taču sintētiskie apavi ir saistāmi ar resursu izsmelšanu, kas nepieciešami, lai ražotu polietilēnu un poliesteru. Kad šāda kurpe nokļūst vidē izgāztuvē, laika gaitā tā turpina radīt piesārņojumu, pakāpeniski sadaloties sīkākās daļiņās, vienlaikus piesārņojot augsni un arī ūdeņus. Mikroplastmasas daļiņas rodas arī nodilstot apavu zolēm jau to valkāšanas laikā, tādējādi arī kaitējot vides veselībai.

Ja apavi vairs pašam nekalpo, ieteicams izvērtēt, vai tiem vēl ir iespējama otrā dzīve citviet. Ja vēl ir valkājami, ziedo tos labdarībai vai atdāvini apavu labošanas darbnīcu meistariem "rezerves" daļām. Noskaidro, vai apavu ražotājs nepieņem pats tālākai pārstrādei savus apavus, dažkārt piešķirot atlaidi jaunu iegādei. Turklāt daži zīmoli piedāvā arī apavu labošanas pakalpojumu – tā ir iespēja uzpucēt apavus jaunai dzīvei ar oriģinālajām detaļām. 

Lai apaviem ilgs mūžs

Viens no veidiem, kā cienīt savas kājas un vidi, ir pašam doties pie apavu meistara, lai atbildīgā ceļā radītu apavus tieši savām pēdām. Vēlme pēc unikāla dizaina, sarežģījumi ērtu apavu piemeklēšanā lielveikalu plauktos vai lēnās modes atbalstīšana ar ilgmūžīgu apavu darināšanu sev – ar šādu pamatojumu pie Cēsīs mītošā zīmola “June9” apavnieka Andra Runča vēršas klienti: "Kādam ir svarīgi būt unikālam savā kurpju izvēlē, bet aizvien biežāk pie mums vēršas tie, kuriem savu apavu darināšana ir iespēja tos pielāgot augstākam kājas pacēlumam, platākai pēdai vai apakšstilba apkārtmēram. Darinot apavus, veidoju par to valkātājiem to portfolio, jo svarīgi ir saprast cilvēka dzīvesveidu, ikdienas ritmu un raksturu." Andris atklāj gadījumu, kad ādas apavi piedzīvojuši daudz vairāk biroja cilvēka kājās zem datorgalda, nekā tam, kas ikdienā mērojis kājām garus attālumus pilsētā. 

Foto: Andra Runča privātais arhīvs

Apavu ilgmūžības niknākais "ienaidnieks", meistaraprāt, ir mitrums: "Ja ikdienā valkājam vienus un tos pašus apavus, ir svarīgi pārliecināties, lai tie iekšpusē ir sausi. Ja to nedarām, bet negausīgi valkājam konkrēto apavu pāri, bojājas apavu iekšzole un ar laiku apavi deformācijas dēļ sāk plīst. Ādas apavi ir dzīvi apavi. Par tiem ir jārūpējas, jāpucē ar atbilstošu krēmu, īpaši sala apstākļos." Lai cik mīļi būtu apavi, jānovērtē to atbilstība sezonai un laikapstākļiem, pirms vilkt tos kājās. 

To, cik svarīga ir apavu ražošanas neredzamā puse – konstruēšanas nianses un materiālu izvēle – meistars ir pārliecinājies gadījumos, kad ir nācies novērot paziņu lokā problēmas ar rūpnieciski ražotiem apaviem: "Daļai apavu, kas visbiežāk nāk no Ķīnas fabrikām, mēdz izmantot tādu plastmasu, kura pat fiziski nav salīmējama materiālu nesaderības dēļ. Ja šādiem apaviem pārlūst zole, tur nekas vairs nav līdzams." 

Foto: "June9Concept" publicitātes foto

Līdzīgi tam, kā regulāri jādodas pie zobārsta uz pārbaudi, arī par apaviem jārūpējas regulāri, atrodot savu apavu meistaru. Ja apavi ir īpaši mīļi, Andris mudina tos jau sezonas beigās atrādīt meistaram, lai pārliecinātos, vai tos var droši likt skapī. Paša darinātajiem apaviem, viņš dod tik ilgu garantiju, kamēr pats meistars ir un iespēju robežās veic paša radītajiem mākslas darbiem "restaurāciju". Taču galvenais ilgmūžības priekšnosacījums, protams, ir cilvēka atbildība par lietām, kas kalpo pašam. Un salabot apavus noteikti ir atbildīgāka izvēle par jauna pāra iegādi. 

Neiekrist zaļmaldināšanas lamatās

Pasaules apavu nozares gadagrāmata 2023 liecina, ka 2022. gadā 87% apavu saražoti Āzijas valstīs, bet Eiropā vien 2,7%, kopumā sastādot 23,9 miljardus apavu pāru. No tiem 60% paliek lietošanai turpat Āzijas valstīs, bet Eiropā nonāk ap 15%. Naskākie eksportētāji ir Ķīna, kas citām valstīm piegādā vairāk nekā 60% no visiem saražotajiem apaviem pasaulē, tai seko Vjetnama un Indonēzija. Top 10 eksportētāju sarakstā no Eiropas iekļuvušas Vācija, Beļģija, Itālija un Nīderlande, tiesa, vien ar vienu līdz diviem procentiem. 

Meklējot ilgtspējīgākas izvēles apavu plauktam, svarīgi ir neiekrist zaļmaldināšanas gūstā. Piemēram, zīmols "Nike", lai arī pasludinājis vides ilgtspējas principu "Move to Zero", tiekdamies uz aprites principiem apavu un arī apģērbu ražošanā, tomēr sociālās ilgtspējas ziņā nav pietiekami atbildīgs pret pašu apavu ražotājiem Kambodžā, paliekot parādā vairāk nekā 1200 darbiniekiem algas ilgstošā laika posmā. Zīmols aizbildinājās, ka tā nebija oficiāla ražotne. Izvēloties apavus, balsojam arī par to izgatavotāju darba apstākļiem: to atalgojuma taisnīgumu, ietekmi uz darbinieku veselību, drošības apstākļiem darba vietā un samērīgu darba slodzi. Izvēle reizi desmit gados darināt apavus pie sava meistara, lai rūpīgi koptu tos, ir veids, kā samazināt savu ekoloģisko pēdu vidē. 

Foto: KAVAT publicitātes foto


Atbalstot ražotāju centienus ilgtspējas jomā, Eiropā ieteicams meklēt ekomarķējumu "EU Ecolabel", kas atrodams ne tikai uz apģērba, bet arī uz apaviem. Pirmais apavu zīmols pasaulē, kas ieguva šo marķējumu apaviem jau 2008. gadā, ir zviedru apavu ražotājs "Kavat". Bet esi modrs – marķējumu iegūst nevis zīmols kopumā, bet konkrēti apavu modeļi! "Kavat" stāsts ir arī par pasaulē pirmajiem gumijas zābakiem, kuri šogad tapuši no pārpalikumiem, kuri rodas koksnes un pārtikas nozarēs, radot bioplastmasu, ierastās no naftas produktiem radītās plastmasas vietā. Lai iegūtu ekomarķējumu apavu pārim, to testē, pārbaudot, vai apavos nav atrodamas vairāk kā 200 dažādas bīstamas vielas, noskaidrojot, vai apavos izmantotas dabīgas izcelsmes izejvielas, kuras tiek ilgtspējīgi apsaimniekotas, un pārliecinoties, ka ir pēc iespējas samazināts piesārņojums ražošanas procesā. Turklāt marķējums vērtē arī visu apavu dzīves ciklu, īpaši pētot apavu izturību un ilgu kalpošanu saimniekam, un tā tiecību uz aprites ekonomiku.

Foto: KAVAT publicitātes foto

Projektu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds. Par saturu atbild "Delfi Brand Studio".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!