Foto: stock.xchng
Saeima ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, kas cita starpā precizē skolotāju tiesības, kā arī nosaka jaunas skolēnu tiesības un pienākumus - skolēniem turpmāk jābūt lojāliem Latvijai un Satversmei, ar cieņu jāizturas pret Latvijas vēsturi, sabiedrību, valsts simboliem, kā arī viņiem būs pienākums piedalīties skolu vides uzkopšanā un labiekārtošanā.

Lai celtu pedagoga darba prestižu un lomu izglītības iestādes darbībā, likuma grozījumi paredz pedagoga tiesības paplašināt, nosakot tiesības piedalīties izglītības procesa pilnveidē, kā arī tiesības saņemt ne tikai materiālo, bet arī informatīvo nodrošinājumu. Papildus noteiktas tiesības saņemt sabiedrības atbalstu izglītības procesa īstenošanā.

Likuma grozījumi arī paredz paplašināt un precīzāk noteikt skolēnu pienākumus - izglītojamajiem būs pienākums apgūt pamatizglītības programmu; ievērot izglītības iestādes nolikumu vai satversmi un iekšējās kārtības noteikumus un ar savu rīcību nediskreditēt izglītības iestādi; būt lojālam Latvijas Republikai, tās Satversmei, ar cieņu izturēties pret Latviju, tās vēsturi, sabiedrību, valsts simboliem un latviešu valodu; ievērot pedagogu, izglītojamo un citu personu tiesības un intereses; nepieļaut emocionālu un fizisku vardarbību; neapdraudēt savu un citu personu veselību, drošību un dzīvību; būt pieklājīgam izglītības iestādē un ārpus tās; atrasties izglītības iestādē iekšējās kārtības noteikumiem atbilstošā apģērbā; piedalīties izglītības iestādes vides uzkopšanā un labiekārtošanā atbilstoši izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumiem.

Līdz šim likums paredzēja, ka izglītojamam ir pienākumi iegūt pamatizglītību;ievērot izglītības iestādes nolikumu vai satversmi un iekšējās kārtības noteikumus; ar cieņu izturēties pret valsti un sabiedrību.

Savukārt skolēnu un citu izglītojamo tiesības būs "uz valsts vai pašvaldības apmaksātu pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvi; mācību un audzināšanas procesā izteikt un aizstāvēt savas domas un uzskatus, neaizskarot citu personu cieņu un godu; izglītības procesā izmantot izglītības iestāžu telpas, laboratorijas, mācību grāmatas, mācību līdzekļus, sporta inventāru un elektroniskos mācību resursus; saņemt stipendijas, kredītus, pabalstus, atlaides, kā arī dotācijas, izmantojot sabiedrisko transportu, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai un cita veida materiālo palīdzību; saņemt profilaktisko veselības aprūpi, izņemot normatīvajos aktos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību paredzētajā profilaktisko apskašu programmā ietvertās profilaktiskās apskates, un pirmo palīdzību izglītības iestādē un tās organizētajos pasākumos; piedalīties izglītības procesa pilnveidē un izglītības iestādes pašpārvaldē; uz personiskās mantas aizsardzību izglītības iestādē; uz dzīvībai un veselībai drošiem apstākļiem izglītības iestādē un tās organizētajos pasākumos;vērsties valsts un pašvaldību institūcijās savu tiesību aizstāvēšanai."
Likumprojekts paredz arī daudzus citus grozījumus, kuru mērķis ir nodrošināt Izglītības likuma atbilstību pašreizējai situācijai izglītības procesā, Administratīvā procesa likumam, Augstskolu likumam, Profesionālās izglītības likumam, kā arī precizēt atsevišķas Izglītības likuma nepilnības.

Par grozījumiem Saeima vēl elms trešajā – galīgajā lasījumā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!