Latvija ir bēdīgi slavena ar to, ka mūsu zemē daudzi cilvēki izvēlas labprātīgi aiziet no dzīves - vēl 2008. gadā Latvija pēc pašnāvību skaita rādītāja ieņēma ceturto vietu visā Eiropas Savienībā, bet 2009. gads krīzes iespaidā bijis īpaši asiņains. Šajā sakarā Mango vēlējās noskaidrot, kāda ir situācija šobrīd un kādos veidos cilvēki Latvijā izvēlas atņemt sev dzīvību.
Dati par visu Latviju gan šogad vēl nav pieejami, bet kopējais pašmāju pašnāvnieku skaits esot aptuveni tāds kā parasti - Rīgā un Rīgas rajonā šogad jau notikušas 52 pakāršanās, izklaides portālam Mango pastāstīja Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra direktora pienākumu izpildītājs Guntars Grauss.
Kā liecina statistikas dati, latvieši, pārtraucot savu dzīvi, lielākoties izvēlas pakāršanos. Tāpat tiesu medicīnas eksperti šogad uzskaitījuši piecas nāvīgas saindēšanās ar medikamentiem, etiķskābi vai citām tamlīdzīgām substancēm. Ar grieztām brūcēm (pārsvarā pārgriežot vēnas) sevi nogalējuši pieci cilvēki, trīs cilvēki nošāvušies, un vēl divi nositušies, krītot no liela augstuma.
Ir arī daži neparastāki gadījumi - kāds sevi nogalinājis, gluži kā Anna Kareņina metoties zem vilciena, bet vēl kāds cits esot nosmacējies, uzmaucot galvā celofāna maisiņu. "Tas saucas mehāniska asfiksija noslēgtā telpā," konkretizē Grauss.
Runājot par šo skarbo tematu, tiesu mediķi gan ir ļoti piesardzīgi un skaidro, ka nepietiek vien ar to, ka izdodas noteikt, ka nāve nav bijusi vardarbīga, jo esot tikai daži nāves veidi, pēc kuriem var visai droši pateikt, ka cilvēks izdarījis pašnāvību.
"Pakāršanās 99 procentos gadījumu ir pašnāvības. Ir, protams, gadījumi kad tās ir imitācijas, bet tie ir reti. Otrs gadījums ir vēnu griešana. Protams, nevar to apgalvot simtprocentīgi, bet ir vairākas pazīmes, ka pārgrieztas vēnas varētu liecināt par pašnāvību," klāsta Grauss.
"Bet, piemēram, ja tas ir kritiens no augstuma, mēs nemaz nezinām vai tā ir pašnāvība, vai tas ir nelaimes gadījums. Motīvus vai lietas apstākļus, kāpēc tas tā ir noticis, jānoskaidro policijai. Piemēram, narkomāniem, it īpaši tiem, kuriem ir neliels stāžs, nāves cēlonis ļoti bieži ir pārdozēšana, jo viņi vēl īsti nezina savu devu," viņš skaidro.
Arī nošaušanās gadījumi biežāk esot nelaimes gadījumi, nevis plānotas darbības, un līdzīgi esot ar noslīkšanu. "Pirmo reizi redzot mirušo un konstatējot viņam kādus bojājumus, mēs taču nevaram uzreiz apgalvot, ka tā ir pašnāvība, nelaimes gadījums vai, nedod Dievs, slepkavība," aizbildinās tiesu mediķu priekšnieks.
Plaši zināmo faktu, ka Latvijā visbiežāk pašnāvības izdara tieši vīrieši, Mango apstiprināja arī Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja priekšniece Ieva Rekšņa, bet precīzus skaitļus nosaukt vairījās.
Rekšņa arī par patiesu atzina pieņēmumu, ka pašnāvnieki pārsvarā atstāj atvadu vēstules. "Pēdējā laikā diemžēl ir visai populāri, ka vīrieši netiek galā ar saviem parādiem, atstāj sievietes ar bērniem un parādiem un domā, ka šādā veidā ir atrisinājuši problēmas. Tieši tā arī viņi uzraksta. Ļoti biežas ir arī mīlestības problēmas," Rekšņa atklāj pašnāvnieku rīcības motīvus.
Cits detektīvfilmās redzētais stereotips, ka ļaundari slepkavības itin bieži mēdzot pasniegt kā upuru pašnāvības, vismaz Latvijā neatbilstot patiesībai. "Manā pieredzē tādus gadījumus neatceros, bet jebkurā gadījumā policija ikvienas pašnāvības gadījumā ierosina kriminālprocesu, un tikai pēc ekspertīzes slēdziena, ka nāve nav bijusi vardarbīga, mēs slēdzam šīs krimināllietas," skaidro Rekšņa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
