19.marta rīts atnes pārsteigumu - balta sniega kārtu, kas negaidīti rada mīkstu, bet necaurredzamu šķēršļu joslu visai Lielās Talkas un RTU studentu pagalmu aktīvistu grupiņai, kas dodas izpētes braucienā uz vienīgo pagalmu Rīgā, kas šogad pēc iedzīvotāju iniciatīvas izvēlēts Pagalmu sakopšanas un labiekārtošanas projektā. Vēlmes un problēmas, ko aprakstīja krievvalodīgie iedzīvotāji bija - sākot no milzu peļķēm un izdangātiem ceļiem, līdz pat neziņai, ko darīt ar vecu veļas žāvētavu no padomju laikiem un vēlmi tikt pie jauna rotaļlaukuma bērniem. Un kas nav mazāk svarīgi - gatavība pašiem rakt, zāģēt, un visādi citādi iesaistīties darbos Lielās Talkas laikā.
Bet sniegs izrādās mazākais šķērslis ceļā uz talcinieku labajiem nodomiem - uzlabot vides kultūru entajos daudzdzīvokļu pagalmos, kas daudzviet, it īpaši Rīgā, ir briesmīgā stāvoklī. Ar padomju laika salauzto mantojumu salauztu soliņu un šūpoļu izskatā, nekoptiem apstādījumiem un bedrainiem sporta laukumiem, par kuru sākotnējo mērķi liecina vien šķībi stabi un bedraini laukumi.
Izrādās, Purvciema iedzīvotājiem neko nevajag. Ne visiem gan. Bet iesākumā skaļāki izrādās tie, kas šeit nevienu nav aicinājuši, nevienam netic, ir norūpējušies par troksni zem logiem un kā sargsuņi aizsargā savus kokus un esošos soliņus no izpostīšanas. Tas, protams, ir jauki - mesties uz ambrazūras, ja kāds draud iznīcināt zaļo zonu. Bet šis nu nav tas gadījums, tomēr izstāstīt lietas būtību un iemeslu, kas esam un kāpēc esam atbraukuši mums neviens neļauj. Izsaucieni - "Nam ņečevo ņenado! Nam i tak horošo! Vi toļko isportiķe naš dvor! Nedaģim derevjev rubitj! vai -"Zinām mēs jūs. Nezināt, kur Eiropas naudu bāzt... Labāk būtu jaunu asfaltu uzlikuši... utt..."
Kurš nekaunīgāks un skaļāks, tas ņem vārdu, pārtraucot pat vēstules sūtītājus no nama nr.48 Igoru Kovaļu, Veru Jaroščuku un Viktoru Zinovjevu, kas no sirds vēlas uzlabot piemājas atpūtas zonu.
Atklājas - par mājas nr. 48 iedzīvotāju iniciatīvu uzlabot vidi savā pagalmā neko nezina tālāko māju kaimiņi. Iedzīvotāju vēlmes krasi atšķiras. Vieni negrib nekādas pārmaiņas, citi vēlas jaunas šūpoles vai smilšukasti, vēl citi uztraucas par to, ka tik nenozāģē viņu kokus, kā arī par bomžiem un tīņiem, kas trobelē uz soliņiem un piedrazo teritoriju. Vēl citi vispār neko nesaprot... Skaļums aug augumā līdz viens otru vairs nedzird un jaunie arhitekti no RTU - Vizma Dzene, Agneta Rumpa un Madara Eisaka un profesionālā daiļdārzniece Ilze Indriksone, kas vēlas izstāstīt iespējas, kā būtu iespējams mainīt vidi pagalmā, pat netiek pie vārda. (teksta turpinājums zem fotogalerijas)
Tā kā ieradušies arī Austrumu izpilddirekcijas pārstāvji, viņi par to nemaz nebrīnās - Rīgā tā notiek... Lai dabūtu saskaņu, vispirms jāizlien cauri visdažādākākajām nesaskaņām.
Līdz beidzot vēstules sūtītāji no nama nr. 48 ierosina pāriet tuvāk pie viņu mājas, jo viņi par spīti kaimiņnamu noliegumam, patiešām vēlas labiekārtot vismaz pagalma stūrīti iepretim savai daudzdzīvokļu mājai. Pagalms automātiski tiek sadalīts divās daļās, par laimi, to iespējams veikt arī pēc piegulošās zemes teritorijas.
Paliekam tikai pie iedzīvotājiem, kuri vēlas pozitīvas pārmaiņas un kopā ar kaimiņiem no pretējās mājas ir gatavi saviem spēkiem iesaistīties Lielajā Talkā, taisīt soliņus, labot šūpoles u.tml. Pagalms sadalās. Kliedzēji no otras pagalma puses paliek savā zonā un apspriede jau turpinās mierīgākā gaisotnē. Doma par jaunu basketbola grozu tiek noraidīta, jo pagalma teritorija pārāk maza un traucēs visiem. Atklāts paliek jautājums, ko darīt ar veco veļas žāvētavu pagalma vidū un nelielo laukumiņu, kur tā kā varētu bumbu spēlēt vai tenisu vai ko citu... Toties jauns slidkalniņš, soliņi, smilšu kase un ceriņkrūmi kā dzīvžogs - tas pagalmu darīs tikai skaistāku. Kaimiņmāju iemītniekiem par pārsteigumu un varbūt arī par spīti, pierādot, ka kopīgiem spēkiem un vienojoties, ir iespēja uzlabot publisko telpu arī galvaspilsētā Rīgā daudzdzīvokļu nama pagalmā, kur dzīvo tik daudz un dažādi cilvēki.
Viens jautājums tomēr paliek - kāpēc jācieš bērniem, ja pieaugušie nespēj vienoties? Bērni no otra pagalma gala jau tāpat nāks spēlēties uz sakoptāko stūrīti, kamēr dusmīgās kundzes varēs sēdēt savā galā uz soliņiem, par kuriem skaļi bļāva - ka "viņiem neko nevajag, viņiem tāpat ir labi..."
Izrādās, ir cilvēki, kuriem nevajag dāvanas – piemēram, jaunus apstādījumus... Jā, par tiem, pašiem būtu jārūpējas, tas gan...
Atziņa diezgan skarba, domājot, ka vairums Rīgas pagalmu prasīt prasās pēc palīdzīgas rokas un pilsētas tēvu finansiālā atbalsta, atrodas uz dažādu īpašnieku zemes, kaimiņi viens otru nepazīst un īsti nevienam neuzticas, un arī aktīvākajiem iedzīvotājiem trūkst zināšanu un spēku novērst visas problēmas savos pagalmos.
Bet tā kā šis ir Pagalmu kustības iesākums, sākot jau gatavoties Rīga 2014 - vērtīga pieredze, lai zinātu, ko darīt tālāk un minimāliem līdzekļiem sasniegt maksimāli labāko rezultātu. Arī vietās, kur viens otru nedzird un brīžiem nesaprot. RTU jaunajiem arhitektūras studentiem pirmās ugunskristības reālajā vidē pārciesta - iedzīvotāji uzklausīti un pagalma vīzija tiks attīstīta un uzlabota.
Kā šajā pavasarī tiek kopts (vai arī netiek kopts) pagalms pie jūsu mājas? Sūtiet foto, video reportāžas 'DELFI Aculieciniekam' - aculiecinieks@delfi.lv vai reģistrējieties un kļūstiet par DELFI Aculiecinieka autoru.