Foto: Mārtiņš Purviņš, DELFI
Laikā, kad tik ļoti gribas siltumu un sauli, iepazīties ar Spānijas garšām ir pašā laikā!

Spānija bija manas pirmās lielās un ilgās ārzemes, kad kopā ar ceļabiedriem apbraukājām daļu šīs Vidusjūras zemes. Ak, bija laiki, skaisti jauki! Es, sasmēlusies ceļojumu grāmatās lasīto ar iedomātu plānu, kas noteikti jāredz (Gaudi), jādzer (sangrija un vīns) un jāēd (paelja, jūras veltes un augļi, daudz augļu). Ja es būtu suns, es noteiktu luncinātu asti, jo patika un pārsteidza viss – kā milzu paeljas panna, tā mandarīni kokos un ceļmalas stendos – ar zaļu mizu, bet supersaldu miesu.

Laikā, kad braucu uz Spāniju, biju sākusi iepazīties ar vīniem un, pateicoties darbam, ar to sapārošanu ar ēdieniem un izmantošanu virtuvē. Spānijā vīnus gan pirkām pēc etiķetes. Nekāda lielā zināšana par vīnogām, reģioniem un citām vīna štellēm man un ceļabiedriem nebija, bet "Rioja" gan zinājām. Šim ceļojumam bija Riohas aromāts un garša.

Foto: DELFI
Padsmit gadi pirms degustācijas Rīgā. Smaids par Spānijas garšām tik milzīgs kā arbūza šķēle, bet mašīnā gaida atdzesēts baltvīns un vītinātais šķiņķis. Un karsts, ak vai, cik karsts!


Ņemot vērā, ka pārvietojāmies ar auto un bieži palikām tūristu nepieskatītās vietās, izbaudījām autentisku virtuvi, porcijas un viesmīlību. Ceļojām četratā, bet šoferi bija divi. Tas šoferis, kurš todien nebrauca, parasti ietrausās auto ar atdzesētu vīna pudeli un paštaisītām tapām.

Skaidra lieta, ka, saņemot ielūgumu no Spānijas vēstniecības uz degustāciju, lai iepazītos ar Spānijas garšām, darīju visu, lai atrastu laiku to apmeklēt. Ielūgums sola, ka par vīniem stāstīs pats Jānis Kaļķis – vīnzinis, Latvijas Vīnziņu asociācijas prezidents un izcils stāstnieks. Viņa sarakstītais "Ievads stipro alkoholisko dzērienu kultūras vēsturē", kas izdots klausāmgrāmatas formā, ir izcils sabiedrotais, braucot tālus ceļa gabalus, kas bieži vien noslēdzas ar glāzi Jāņa aprakstītā dzēriena.

Jānis Kaļķis spēj vēsturi, aizraujošus faktus, sapludināt kopā ar vīna īpašību uzskaitījumu tā, ka klausīties par vīnu ir aizraujoši pat tad, ja to nelieto.

Dažkārt man jautā, ko uzdāvināt cilvēkam, kuram viss jau ir, un es atbildu – degustāciju kopā ar Jāni Kaļķi! Viņa pārinieks šajā pasākumā ir spāņu šefpavārs Viktors Martins Garsija, kura restorāns "Trigo" Valjadolidā lepojas ar "Michelin" zvaigzni!

Kā Līga un Kristīne spāņu garšu atrada

Tā diena ir klāt! Izvelku no skapja kuplākos svārkus – galu galā spāņu pasākums. Vienu brīdi pat apsveru domu tērpties melnās mežģīnēs ar ziedu aiz auss, bet visi ziedi nosaluši, būs vien jāiet svārkos latviešu pelēkajā tonī. Mana pāriniece uin kolēģe šajā pasākumā ir Līga Stirna. Esam sadalījušas ietekmes sfēras – es atbildu par ēdieniem, viņa uz sevi ņem dzērienus. Ja man vīns garšo vai negaršo un vaniļas, sedlu, kazeņu un šokolādes noti es glāzē sasmaržoju tikai pēc tam, kad man pateikts, ka tā tur ir, tad Līga šai lietai piegājusi nopietnāk. Viņa atpazīst reģionus, vīnogas un viņas pūrā ir daudz vīna stāsti, ko palasīt. Stāsti par vīndaru dzimtām un vīna nepieradināto dabu, piemēram, par kilometru garu vīna pagrabu! Totāli iesaku izlasīt!

Foto: Mārtiņš Purviņš, DELFI
"Delfi" dāmas gatavas atrast spāņu garšas.
Atšķirībā no manis Līga ir tērpusies īsti spāniski. Pat puķe piesprausta! Tā nu mēs ieņemam pirmās rindas un kopā ar vīnziņiem un jaunu garšu meklētājiem esam gatavas atklāt, ko Spānija mums šoruden piedāvā! Un piedāvā viņa daudz – astoņus dažādus vīnus no dzirkstošā līdz pilnmiesīgam sarkanvīnam.

Kā Jānis, tā Viktors uzsver spāņu produktu balansu starp cenu un kvalitāti. Nevaru viņiem nepiekrist, kas ir, tas ir! Izcils bonuss pasākumam ir tas, ka šefpavārs runā tikai spāniski un tiek tulkots. Tā nu man un pārejiem ir lieliska iespēja baudīt ne tikai autentiskus produktus, bet arī valodu. Skaistu valodu! Ne vella nesaprotu, bet patīk kā skan! Gluži tāpat kā ar vīniem – nesaprotu, bet garšo!

No burbuļiem līdz tumīgam sarkanvīnam

Degustācija tiek sākta ar burbuļiem. "Cava" ir dzirkstošais vīns, ar ko Spānija ļoti lepojas un kas ir izcila alternatīva izslavētajam franču šampanietim. Mans privātais viedoklis – spāņu kava "iekabina" Šampaņas burbuļiem. Konkrētā kava, ko degustējam, nāk no vīna darītavas, kur šo Dionīsa dzērienu darina jau 18 paaudzes! 18!!! "Ars Collecta Blanc de Blanc" – ja redzat šādu pudeli, ķeriet ciet! Svētkos noderēs! Šefpavārs, savukārt, piedāvā kopā ar šo dzērienu pamēģināt grauzdētu maizīti, kas pamērcēta agrās ražas un pirmā spieduma olīveļļā. Jāteic, ka pati eļļas pudele ir karaliski grezna un pamatoti, jo šī olīveļļa dabūjusi medaļas visā pasaulē. Turklāt tā ir eļļa, kas paredzēta ēdienu apslacīšanai, ne cepšanai!

Foto: Mārtiņš Purviņš, DELFI
Pēc spāņu baltā tunča pagaršošanas, citi kļūst tikai bālas parafrāzes.

Pēc dzirkstošā seko baltvīns, ko šefs iesaka sapārot ar balto tunci eļļā. Tas, ka Spānija ir piejūras valsts un jūras veltes ir viņu lepnums, nav noslēpums, bet tas, ka tuncis eļļā var būt tik gards, ir mans jaunākais atklājums. Ar šo gan ir viena liela problēma – tagad gribas visus tunča konservus salīdzināt ar spāņu versiju.

Foto: Mārtiņš Purviņš, DELFI
Senjors Anšovs. Sviestainais anšovs. Katra kumosa vērts.


Bez augšminētā tunča šefs iesaka sapārot vīnu ar grilētām zivīm un citiem jūras mošķiem.
Nākamā kombinācija "Quelias Rose" rozā vīns ar anšoviem vienkārši izsit visus garšu drošinātājus! Nekad dzīvē nebūtu iedomājusies tādu pāri! Pats vīns ir ārkārtīgi aromātisks, tik aromātisks, ka es būtu gatava pirkt tādas smaržas. Anšovi peld eļļā un absolūti pievienojos šefa apzīmējumam, ka tie ir sviestaini. Šefs, lielākam efektam, piedāvā anšovu uztupināt uz uzkodas, kas sastāv no krekera un tomāta želejā, kas izskatās kā sarecināts gaspačo gabaliņš! O, jā, šefam ir taisnība! Anšovs ir varens zellis!

Foto: Mārtiņš Purviņš, DELFI
Sarkanvīnu kavalērija.

Un tad jau nāk sarkanvīnu kavalērija, kur kā pirmais startē "Rioja" vīns – tik biezs un tumīgs, uz glāzes atstājot savu "ķepiņu" nospiedumus, kas lēni, kā vīnogulāju zari, notek gar glāzes sienu. Man pēc pirmajiem malkiem sākas atmiņu gūzma par Spānijas ceļojumu – jā, tieši tā garšoja tās brīvdienas! Pilnasinīgi un reibinoši! Varu arī sevi uzslavēt, ka jau pirms padsmit gadiem esmu izvēlējusies pareizās uzkodas pie sarkanvīniem.

Lai baudītu, nav jāsaprot

Šefs Garsija pie sarkanvīniem iesaka visu veidu spāņu gaļu, sākot ar čorizo desu, beidzot ar Ibērijas šķiņķi jeb melnkāju cūkas šķiņķis, nepiemirstot pastāstīt par cūku ēdienkarti, kurā noteikti ir iekļautas zīles. Tāpat šefs norāda, ka tas ir mīts un leģenda, ka rukši pārtiek tikai no ozolzīlēm, tām smeķē arī saknes, zāle un viss, kas pagadās pastaigu laukā. Protams, nobaudām arī šķinķi jeb hamonu ("Jamon"), kurš sagriezts plānplānās šķēlītēs, gluži kā tāds zīda nēzdodziņš. Plānās šķēlēs griešana ir atsevišķs stāsts, amats un šovs!

Foto: Mārtiņš Purviņš, DELFI

Noslēgumā vīnzinis Jānis Kaļķis citē kādu spāņu vīna mājas lapā lasīto: "Jums nav jāsaprot vīns, lai to baudītu!" Viedi vārdi! Atliek tikai aplaudēt un pievienoties.
Foto: Mārtiņš Purviņš, DELFI
Pēc aplausiem, skaidra lieta, ka jāsaskandina un jānobildējas ar meistariem. Šefpavārs Viktors Martins Garsija un vīnzinis Jānis Kaļķis.

Parasti cilvēki ceļojumos nobauda jaunas garšas un, atbraucot mājās meklē, kur šo garšu atrast. Taču kurš teicis, ka nevar būt otrādi? Atrast spāņu garšu tepat Latvijā, izmēģināt rozā vīnu ar anšovu un paralēli meklēt visizdevīgāko lidojumu, lai satiktos ar atrasto garšu tās dzimtenē?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!