Latvija kā ANO, NATO un ES dalībvalsts ir politiski iesaistījusies Lībijas civiliedzīvotāju aizsardzībā, ieroču embargo ieviešanā un lidojumu aizlieguma zonas īstenošanā. Latvija aicina pēc iespējas ātrāk apzināt humanitārās palīdzības nepieciešamības Lībijā, teikts ĀM paziņojumā.
Jau iepriekš aizsardzības ministrs Aris Pabriks (V) atzinis, ka Latvijas iesaistīšanās Lībijas konfliktā drīzāk varētu būt "simboliska un morāla", taču Latvija nevar stāvēt malā un nereaģēt uz vardarbību pret civiliedzīvotājiem.
Tikmēr Ziemeļatlantijas alianses pavēlniecība ceturtdien no rīta pilnībā pārņēmusi militāras operācijas vadību Lībijā. Par to, ka NATO vadīs ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1973 izpildi, kas paredzēja lidojumu aizliegumu virs nemieru pārņemtās valsts, konceptuāla vienošanās tika panākta svētdien, taču formālā varas nodošana aizkavējās līdz ceturtdienai, kamēr 28 alianses valstis vienojās par organizācijas lomu Lībijas konfliktā.
29.martā Londonas konferencē par noregulējumu Lībijā starptautiskā sabiedrība, pildot ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1970 un Nr 1973, pieņēma lēmumu par politiskā noregulējuma fāzes uzsākšanu.
Tā mērķis ir panākt nacionālo izlīgumu un nodrošināt Lībijas teritoriālo integritāti. Lēmumu atbalstīja vairāk kā 40 valstis, kuras pārstāvēja arābu pasauli, Eiropu, Ziemeļameriku, kā arī virkne starptautisko organizāciju - ANO, ES, Arābu Līga, NATO.
Politiskā noregulējuma risinājuma koordinācijai tiks izveidota plaša starptautiska kontaktgrupa. Tās pirmā sanāksme notiks šā gada aprīlī Katarā.
Lībijā kopš februāra vidus notiek nemieri pret Kadafi režīmu, kuros gājuši bojā simtiem cilvēku. Kadafi nāca pie varas militārā apvērsumā 1969.gadā.