Britu enerģētikas gigants BP, vācu elektronikas ražotājs "Siemens" un franču auto ražotājs "Renault" ir dažas no Eiropas kompānijām, kas prognozē grūtības pēc Eiropas Savienības (ES) lēmuma ieviest nākamā līmeņa ekonomikas sankcijas pret Krieviju saistībā ar krīzi Ukrainā.
ES valstu pārstāvji otrdien, 29.jūlijā, vienojās par ierobežojumiem eksportam uz Krieviju, tostarp liegumu pārdot ierīces un aprīkojumu, kam ir militārs pielietojums.
Tādējādi "Siemens" Krievijā vairs nevarēs pārdot naftas ieguves iekārtas. Savukārt "Renault" prognozē, ka uzņēmuma pārdošanas apjomi Krievijā samazināsies, jo automašīnu tirgus šajā valstī samazināsies vismaz par 10%, vēsta "Bloomberg".
Savukārt BP pērn iegādājās 20% Krievijas uzņēmuma "Rosneft" akciju, kuras līdzīpašnieks ir arī Krievijas valdība. BP otrdien paziņoja, ka sankcijas pamatīgi ietekmēs uzņēmuma peļņu.
Otrdien BP akciju cena biržā samazinājās par 2,5%. "Renault" akcijas zaudēja 4,6% savas vērtības, ziņo "The Wall Street Journal".
"Renault" kopā ar Japānas partneri "Nissan" kontrolē Krievijas lielāko autobūves kompāniju "Avtovaz". Šī gada pirmajos mēnešos "Renault" piegādes uz Krieviju jau samazinājušās par 8%, paziņoja uzņēmums.
Neraugoties uz uzņēmumu brīdinājumiem, ES dalībvalstu vēstnieki otrdien apstiprināja ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, cerot apturēt Maskavas agresiju pret Ukrainu.
Jaunās jeb tā dēvētās trešās fāzes sankcijas, atšķirībā no otrās fāzes sankcijām, kas aprobežojās ar individuāliem ceļošanas ierobežojumiem un līdzekļu iesaldēšanu, būs vērstas pret Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
