Foto: Shutterstock
Perma-triasa masveida izmiršana ir lielākā no mums zināmajām. To dēvē arī par Lielo izmiršanu, un pamatoti – bojā gāja gandrīz visas okeānā mītošās sugas un ap 70% sauszemes mugurkaulnieku, kā arī apmēram 80% kukaiņu sugu. Par šī dramatiskā notikuma sekām zināms vairāk nekā par precīziem cēloņiem. Jauns pētījums palīdz sarakstīt vēl vienu lapu Zemes vēstures grāmatā par notikumiem pirms 252 miljoniem gadu.

Nāvējošākā no visām


Ilgu laiku uzskatīts, ka dzīvā daba uz Zemes faktiski pilnībā izmirusi piecas reizes. Pirmā iezīmēja ordovika perioda beigas un notika pirms apmēram 444 miljoniem gadu, otrā notika devona perioda izskaņā, trešā iezīmēja robežšķirtni starp permu un triasu, ceturtā norisinājās triasa beigās, bet pēdējā – krīta perioda izskaņā, kad bojā gāja visi nelidojošie dinozauri. Šobrīd gan aktuālas arī debates par to, vai nav bijusi vēl viena masveida izmiršana.


Daļa pētnieku pat uzskata, ka tieši mēs pašlaik dzīvojam sestās masveida izmiršanas laikā. Vien laika posms, kurā notiek šādas grandiozas pārmaiņas, cilvēkam ar vidējo mūža ilgumu tā ap 70-80 gadiem ir grūti aptveramas. Pretēji populāriem priekšstatiem, senās masveida izmiršanas gluži nav tādi kataklizmiski notikumi, kas risinās dienu, mēnešu vai pat dažu gadu laikā. Nereti šis biodažādības sarukums notiek tūkstošgadēm ilgi.
Kā vēstīts Nacionālajā enciklopēdijā, "upuru saraksts ir ļoti garš". Izmira arī tādi bezmugurkaulnieki, kuri eksistējuši visu paleozoja ēru (un tā aptver 300 miljonus gadu ilgu laika posmu). Nebūtībā aizrauta puse tobrīd esošo dzīvnieku dzimtu, 82% ģinšu un 95% sugu, krasi samazinot bioloģisko daudzveidību uz Zemes. Īpaši smagu triecienu saņēma ūdenī mītošie dzīvnieki – izmira ne tikai zivis, bet arī trilobīti, daudzas galvkāju virsdzimtas, gliemenes, gliemeži, vēžveidīgie.

Visplānāk klājās tieši seklo jūru iemītniekiem. Izmira arī septiņas kukaiņu kārtas. Augi gan necieta tik traki. Dažas augu klases gan izzuda, piemēram kordaītu apakšklase, kas ir mūsdienu skuju koku priekšteči.

Kas īsti notika?

Lūk, šis ir jautājums, kas aizvien interesē kā ģeologus, tā klimata pētniekus. Sekas sistemātiski apkopot un analizēt mēdz būt vieglāk nekā noteikt, kas tad šīs sekas radīja. Un jāatceras, ka runa ir par 252 miljonus gadu senu laiku. Arī ar modernām tehnoloģijām ielūkoties tik tālā pagātnē ir ļoti grūti.

"Līmējot" kopā pierādījumu pēc pierādījuma un veidojot vienotu stāstu, ģeologi ir diezgan pārliecināti, ka šo izmiršanu izraisīja spēcīga vulkāniskā aktivitāte zonā, ko dēvē par Sibīrijas trapiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!