Finanšu literatūrā apskatīti vairāki trasta izmantošanas iemesli. Šo instrumentu izmanto, lai pasargātu savu mantu no nākotnes kreditoriem, jo, nododot to trastā, līdzekļus atņemt vairs nevar, tās noguldītājs vairs nav īpašnieks. Trasts arī ir līdzeklis, kā risināt mantojuma lietas, piemēram, lai bohēmiska dzīvesveida piekritēji bērni mantojumā saņemtos līdzekļus neiztērētu vienā dienā, bet, līgumā atrunājot konkrētus nosacījumus, dozētu saņemamo līdzekļu apmērus. Šo finanšu rīku var izmantot, lai samazinātu nodokļus, kā arī, lai no citu acīm paslēptu savas mantas patiesos apmērus.
Turīgi cilvēki ārvalstīs trastu izmanto kā līdzekli, lai ziedotu mantu labdarībai. Proti, trastā kā labuma guvēju norādot, piemēram, kādu mācību iestādi. Arī tad ir vieglāk kontrolēt savā ziņā ziedotos līdzekļus, nepieļaujot to nelietderīgu izlietojumu. Eksperti norāda, ka trasta veidotājs tā pārvaldītājam var norādīt, ko drīkst un ko nedrīkst darīt ar trastu.
Banku augstskolas Uzņēmējdarbības un biznesa informātikas katedras vadītājs Jānis Grasis portālam "Delfi" skaidroja, ka trasta veidošana vienmēr nav jāsaista ar nelikumībām. Viņš atzina, ka trasts ir likumīgs instruments, ar kura palīdzību nomaskēt savus patiesos īpašumus un mantu, piebilstot – ne vienmēr trasts tiek izmantots tieši šādiem mērķiem.
Advokāts Lauris Leja kā trasta dibināšanas iemeslus min naudas efektīvu pārvaldīšanu. Piemēram, kāds uzņēmums dibina trastu, lai tā īpašnieki nedarbotos vien savās interesēs, bet gan nauda tiktu efektīvi pārvaldīta. Šādā gadījumā trastā ieguldītais atgriežas pie tā veidotājiem. Savukārt, ja trasts ir novēlējums, tad ieguldītājs atsakās no tajā nodotās naudas par labu kādam, kurš no trasta gūst labumu. Grasis stāsta, ka parasti trasta izveidotājs izlemj, kurš gūs labumu un kurš trastu pārvaldīs.
Advokātu un finanšu ekspertu viedokļi dalās, runājot par to, vai amatpersonai, atverot trastu, tas ir jānorāda amatpersonas deklarācijā. Speciālisti norāda – ja amatpersona no trasta negūst nekādu labumu, tad deklarācijā tam nav jāparādās. "Providus " pētnieks Valts Kalniņš portālam "Delfi" pieļāva – dibinot trastu, atbildīgās iestādes par to būtu jāinformē, norādot trastā ieguldīto deklarācijā. Tiesa, arī viņš atzina, ka tas ir strīdīgs un neskaidrs jautājums. Grasis skaidro, ka viss ir atkarīgs no tā, kā un kas ir atrunāts trasta veidošanas līgumā.
Piemēram, Jūrmalas pilsētas domes deputāts Māris Dzenītis, stājoties amatā, Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniedzamajā deklarācijā, ailē, kura rāda informāciju par citiem faktiem, kas pēc iesniedzēja domām attiecas uz viņa mantisko stāvokli, norādījis naudas apmēru, kas nodota trasta pārvaldījumā ārvalstīs. Sarunā ar portālu "Delfi" Dzenītis sacīja, ka šādi rīkojies, lai nākotnē, atgūstot trastā nodoto naudu, neradītu sev problēmas un liekus jautājumus par tās izcelsmi. Viņš sacīja, ka uzskatījis par pareizu norādīt šādus līdzekļus, kuri šobrīd atrodas trastā. Sīkāk viņa izveidotā trasta līguma noteikumus deputāts apspriest nevēlējās.
Grasis pieļāva, ka jautājums – uzrādīt trastā nodotos līdzekļus vai nē, ir atkarīgs no cilvēka godaprāta, bet obligāti tas nav. No vienas puses persona, nododot līdzekļus trastā, no tiem ir atteikusies, bet no otras – viss ir atkarīgs no trasta līguma noteikumiem.
Eksperti, runājot par trastiem un to veidošanas īpatnības Latvijā, portālam "Delfi" atzina, ka šo finanšu rīku Latvijā izmanto aktīvi, bet Latvijas oficiālajos reģistros tie kā manta parādās reti. Iemesli, kāpēc trasts liek domāt par mahinācijām, ir apstākļi, ka nereti dažādu uzņēmumu ķēdes galā parādās kāds trasts, kura patieso labuma guvēju noskaidrot ir grūti. Grasis, atceroties kādu gadījumu ārvalstīs, portālam "Delfi" stāstīja par notikumiem, kad cilvēki ir algojuši detektīvus, lai "sadzītu" trasta "galus".
Leja portālam "Delfi" pieļāva, ka atbildīgajām iestādēm, vērtējot amatpersonu ienākumus, būtu jāvērtē vai, izmantojot trastu un kādam par labu atsakoties no mantas, persona neslēpj kādu citu darījumu. Speciālisti norāda, ka ir jābūt skaidram, līdzīgi kā ar dāvinājumu, kāpēc un vai ir bijusi devība piešķirt otram bez atlīdzības kādu mantu.
Advokāts Jānis Zelmenis sarunā ar portālu "Delfi" neizslēdza gadījumus, kad dibinātais trasts ir deklarējams, proti, tad, ja pašam tā dibinātājam no tā tiek gūts labums. Kāds cits jurists, kurš portālam "Delfi" publiski šos jautājumus komentēt nevēlējās, sacīja – trasts kā ikviens cits mantisks darījums amatpersonas deklarācijā ir jānorāda.
Jau ziņots, ka Andris Šķēle publiski atzinis, ka ir veidojis ārzonas trastu "The Yew Tree Trust", kur patiesā labuma guvēji bijusi viņa ģimene. Prokuratūras rīcībā ir dokumenti, kas liecina: šis trasts atrodas uzņēmumu ķēdes augšgalā, kurai piederējušas daļas digitālās televīzijas neveiksmīgajā ieviesējā "Kempmayer Media". Savukārt Šķēles amatpersonas deklarācijās gadsimtu mijā, kad notikusi šī trasta dibināšana, trasts nekādi netiek atspoguļots.