Foto: LETA
Еврокомиссия утвердила план реструктуризации Citadele, согласно которому банк должен найти покупателя не позднее 31 декабря 2014 года.

Партийное заявление публикуется в оригинале

Šis fakts rada dažus konkrētus un bankas pārdevējiem neērtus jautājumus.

- Kāpēc Citadele ir jāpārdod līdz 2014.gada 30.septembrim, nevis 31.decembrim?

"30.septembris ir pēdējais datums, kad Eiropas Komisija akceptē darījumu vai pārņem darījuma veikšanu savā ziņā," — šāds ir valdības vadītājas Laimdotas Straujumas (Vienotība) skaidrojums.

Tādēļ jājautā, kāds ir sakars Eiropas Komisijas noteiktam termiņam — 2014.gada 31.decembris — un valdības vadītājas Straujumas nosauktajam šī mēneša pēdējam datumam?

Kā izrādās, Latvijas valdība šā gada sākumā vērsās ar lūgumu Eiropas Komisijā pārskatīt un noteikt citu „Citadeles" pārdošanas galīgo termiņu, un konkrēti — 2014.gada 30.septembri. Attiecīgo lēmumu Eiropas Komisija pieņēma vienīgi pēc Latvijas puses ierosinājumā ietvertā lūguma. Tiesa, šajā lūgumā iekļautais formulējums, argumenti un citas detaļas ir noslepenotas, un runāt par tām publiski ir aizliegts.

 — Kurš sagatavoja konkrēto lūgumu Eiropas Komisijai, ierosinot samazināt „Citadeles" pārdošanas termiņu par trim mēnešiem?

Uz šo jautājumu atbildēt var vienīgi finanšu ministrs. Komentēt, kas norisinājās Vienotībasbiedru galvās, lai pārdošanu noslēgtu pirms gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, var tikai valdošo koalīcijas politiķu partiju naudas kases.

- Vai "Citadeles" potenciālais investors "Ripplewood Holdings" ir ASV investīciju fonds?

Īpatnēji, ka valdības vadītāja L.Straujuma iespējamo „Citadeles" investoru "Ripplewood Holdings" ir nodēvējusi par investīciju fondu. Diemžēl fonds tas nav, un izskaidrošu — kāpēc.

Pirmkārt, Kredītiestāžu likuma 33.2 pants paredz, ka būtisku līdzdalību kredītiestādē nav tiesīgi iegūt ieguldījumu fondi, alternatīvo ieguldījumu fondi un tiem pielīdzināmi nodibinājumi. Tātad fondam „Citadeles" akcijas pārdot nemaz nevar. Jāpiebilst, ka likumā minētā būtiskā līdzdalība iestājas pie "10% vai vairāk no kredītiestādes balsstiesībām".

Attiecīgi saskaņā ar Latvijas un Eiropas Savienības tiesisko regulējumu, lai "Ripplewood Holdings" pretendētu kļūt par „Citadeles" investoru, tam būtu jāpierāda, ka nav tāds fonds, kāds norādīts Kredītiestāžu likuma 33.2 pantā. Gadījumā, ja to pierāda, papildus tam jāvar uzrādīt visus savus akcionārus un ieguldītājus līdz pat fiziskām personām, no kuriem tad Latvijas valdībai arī bija jāprasa saistošais akciju iegādes piedāvājums. Tikai loģiski, ka bankas pārdevēju interesētu potenciālais galējais akciju pircējs, nevis tā pārstāvis, kurš investoru trūkuma gadījumā spēs „tekoši paskaidrot", kāpēc vienu vai otru pienākumu objektīvu apstākļu dēļ izpildīt nav iespējams..

Otrkārt, spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, "Ripplewood Holdings" drīzāk ir finanšu konsultants un ieguldījumu pārvaldītājs, nevis uzņēmums, kam interesē bankas attīstība tās pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā Latvijas iedzīvotājiem. Ticamākais, ka „Ripplewood Holdings" mūsu „Citadele" interesē vienīgi tādēļ, lai pēc izdevīgas iegādes to atkal izdevīgi pārdotu. Rezultātā pastāv liela iespējamība, ka šobrīd valsts negūtā peļņa, kas izpaužas kā cenas samazinājums attiecībā pret bankas pašu kapitāla vērtību, kā jau mēs, Latvijas tauta, esam pieraduši, paliks privātā ārzemju uzņēmuma, nevis pašu valsts rīcībā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!