Чтобы заменить систему квот на всеобщее страхование здоровья, важно не столько увеличение финансирования медицины, сколько решимость политиков и желание госуправления навести порядок в отрасли, считает депутат парламента Нидерландов и член комитета здравоохранения Йероенс ван Вийнгарден.

Партийное заявление публикуется в оригинале

"Vispārējās veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešana nav atkarīga no valsts labklājības līmeņa. Tas ir mīts, ka tā veiksmīgi var darboties tikai bagātajā Nīderlandē, jo tur, kur ir zemāks dzīves līmenis, arī ārstu atalgojums un maksa par medicīnas pakalpojumiem izmaksā mazāk. Turklāt, šo sistēmu var pielāgot katras valsts vajadzībām," norāda J. van Wijngardens. Viņš 21. septembrī viesojās Latvijā, lai uzstātos ar lekciju un piedalītos biedrības "Latvijas nākotnes forums" rīkotajā diskusijā "Veselības aprūpes izaicinājumi un iespējas".

Nīderlandes parlamenta deputāts lekcijā atklāja, ka pirms 2005. gada, kad viņa valstī tika ieviesta obligātās veselības apdrošināšana, tai vajadzēja arvien lielāku procentu no iekšzemes kopprodukta novirzīt veselības aprūpes sistēmai, taču tas nedeva vēlamo efektu.

"Sākumā daudzi bija pret šo sistēmu, jo domāja, ka tās dēļ valstij būs papildu izmaksas un nebija skaidrs, cik efektīvi tā darbosies, taču pēc septiņiem gadiem mēs redzējām, ka izmaksas nepalielinās tik strauji kā citās valstīs," atklāj Nīderlandes parlamenta deputāts.

J. van Wijngardens kā ieguvumu minēja arī to, ka ne tikai valsts, bet arī apdrošinātāji ir ieinteresēti iedzīvotāju kopējā veselības stāvokļa uzlabošanā, tādēļ lielas investīcijas tiek ieguldītas profilakses pasākumos, piemēram, sporta un veselības centru apmeklējumos un aicinājumos veikt regulāras pārbaudes.

"Šis modelis, protams, nav brīnumnūjiņa, kas vienā dienā samazinās onkoloģisko un hronisko slimību izplatību valstī, bet tas sekmē, ka cilvēki regulārāk apmeklē ārstu, nestāv garās rindās pie speciālista, tādēļ medicīnisko palīdzību saņem laicīgi, nevis novēloti, kad slimība jau ir ielaista," stāsta J. van Wijngardens.

J. van Wijngardens gan norādīja: lai sistēmu veiksmīgi ieviestu, valstij ir jāveic vairāki mājasdarbi. Pirmkārt, ir jāsakārto likumiskā bāze, otrkārt, jāizglīto sabiedrība, lai cilvēki ir informēti par savām iespējām.

Jeroens van Wijngardens ir Nīderlandes parlamenta deputāts un pašlaik strādā veselības aprūpes un tieslietu komitejās.

Biedrības "Latvijas nākotnes forums" mērķis ir izveidot plašu un autoritatīvu labēju ideju diskusiju platformu, lai izstrādātu priekšlikumus mērķtiecīgai, ilgtspējīgai un dinamiskai Latvijas attīstībai. Kopš dibināšanas brīža (2012. gada martā), piedaloties uzņēmējiem un nozaru ekspertiem, biedrībā notiek intensīvas diskusijas par Latvijas attīstību, aptverot ekonomikas, izglītības un zinātnes, tieslietu, valsts pārvaldes un citas nozīmīgas jomas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!