Veismane 'ierēdņu projekta' dēļ gribējusi noklausīties žurnālisti

Par šādu plānu raidījumu informējusi Saeimas deputāte un Eiropas lietu komisijas vadītāja Vaira Paegle (PS), jo Veismane par šādu rīcību ar viņu konsultējusies.

Stāsta aizsākums meklējams pērnā gada pavasarī, kad starp Valsts kanceleju un Saeimas Eiropas lietu komisiju aizsākās diskusijas par kādu Eiropas fondu projektu. Tā kopsumma bija vairāk nekā seši miljoni latu, kuri būs paredzēti dažādiem auditiem, pētījumiem, ierēdņu analītisko prasmju stiprināšanai. Projektu pārrauga Valsts kanceleja. Tikai šo pirmdien Eiropas lietu komisijas sēdē deputāti beidzot detalizēti ieraudzīja konkrētas tāmes un paredzētos izdevumus. Publiskajā sēdē klāt bija arī ziņu aģentūras LETA žurnāliste. Arī viņa, tāpat kā visi citi klātesošie, saņēma Valsts kancelejas sagatavotos dokumentus un dažus no paredzētajiem tēriņiem vēlāk publicēja savā ziņā.

Pēc ziņas publicēšanas Vaira Paegle, Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītāja (PS) saņēmusi īsziņu no Guntas Veismanes, kura lūgusi Paegles atļauju iesaistīt Drošības policiju, lai noskaidrotu, kā LETAs žurnāliste tikusi pie informācijas. Pēc tam Paegle zvanījusi Veismanei un noskaidrojusi, ka Veismanei esot "svarīgi zināt, kas ir viņas nedraugi un tāpēc viņa (Veismane) lūgs Drošības policijai izsekot šīs žurnālistes telefona zvaniem un e-pastiem". Paegle šādai rīcībai nav piekritusi, uzskata, ka informācijas atklātība esot ļoti svarīga.

Valsts kancelejas vadītāja Gunta Veismane sarunā ar "de facto" nenoliedz, ka patiesi sarakste ar Vairu Paegli notikusi. Arī viņas telefonā joprojām ir saglabātas vairākas īsziņas, arī tā, kurā tiek pieminēta Drošības policija. Veismane, saukta arī par valsts augstāko ierēdni, skaidro, ka beigās Drošības policijā tomēr nav vērsusies, jo Paegle nav piekritusi. Tomēr viņa pieļaujot šādu iespēju nākotnē, ja kāds žurnālists ar savu publikāciju skaršot valsts intereses. Runājot par konkrēto gadījumu, sākumā Veismane noliedz, ka vispār Paeglei būtu stāstījusi par ieceri izsekot LETAS žurnālistes telefonsarunas un e-pastus. Tomēr sarunas gaitā atzīst, ka šāda rīcība būtu pieļaujama.

Veismane intervijā "de facto" pauž, ka vēlas uzzināt, kurš informāciju nopludinājis un aizsūtījis žurnālistei. "Mani interesē, kā varēja gadīties , ka pie žurnālista nonākusi šī informācija. Kāds šai žurnālistei šo informāciju ir iedevis. Kas ir tas kāds? Kas ir tas, kurš grib mūs izķengāt?", intervijā skaidro Veismane.

Ziņu aģentūras LETA galvenais redaktors Pēteris Zirnis stāsta, ka viņa žurnālisti arī turpmāk publiskos sabiedrībai svarīgu informāciju, neprasot ne Guntas Veismanes, ne citu ierēdņu atļauju. Mediju vidē izpratne par informācijas avotu drošību ir augusi, žurnālisti tos tur svētus un neatklāj.

VK projects jau kopš pērnā gada sākuma īsteno vairākus ES finansētus projektus, kuru mērķis ir veicināt ierēdniecības administratīvo kapacitāti, uzlabot zināšanas un prasmes, kā arī izstrādāt vienotu valsts pārvaldes iestāžu cilvēkresursu plānošanas un vadības IT sistēmu, kurā apkopos datus par visās valsts pārvaldes iestādēs nodarbinātajiem.

Projektu kopējās izmaksas ir aptuveni seši miljoni latu.

Saeimas Eiropas lietu komisija janvārī apšaubīja šo projektu lietderību krīzes situācijā, taču vislielāko komisijas sašutumu izraisīja VK atteikšanās iesniegt deputātiem detalizētas projektu izmaksu tāmes un aktivitāšu plānus. Pēc komisijas un VK diskusijas par šo jautājumu premjers Valdis Dombrovskis (JL) pieprasīja VK paskaidrojumus par atteikumu iepazīstināt Saeimas deputātus ar VK plāniem.

VK savukārt skaidro, ka informāciju deputātiem nav iesniegusi, jo tā nav bijusi pieprasīta rakstiski, bet projektam atbilstoši ES prasībām ir noteikta konfidencialitāte, lai izvairītos no ziņu noplūdes par summām, ko plānots tērēt projekta ietvaros veiktajiem iepirkumiem.