Valdības iesniegtais likumprojekts paredzēja Latvijas ebreju kopienai deviņu gadu laikā izmaksāt kopienai 31 miljonu latu un nodot tās īpašumā nekustamos īpašumus, kuri līdz Padomju Savienības īstenotajai nacionalizācijai piederēja Latvijas ebreju sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām.
Likumprojektā norādīts, ka nacistiskās Vācijas īstenotā holokausta laikā Latvijā gājusi bojā lielākā daļa Latvijas ebreju. Tādēļ, ka bija iznīcināti bijušo īpašnieku mantinieki, daudzus nekustamos īpašumus denacionalizācijas procesā neesot bijis iespējams atgūt.
Tā kā Padomju varas okupācijas laikā tika veikta īpašumu nacionalizācija, bijušie ebreju īpašumi ir pārgājuši valsts īpašumā, bet atjaunojot Latvijas republiku kā bezmantnieku manta pārgāja Latvijas valsts īpašumā.
Valdībā atbalstītais likumprojekts paredz mazināt vēsturisko netaisnīgumu un no 2007. līdz 2016.gadam īstenot atbalstu Latvijas ebreju kopienai.
Likumprojekts paredzēja valsts sniegto atbalstu izmantot vienīgi ebreju kultūras mantojuma atjaunošanai un saglabāšanai, ebreju kopienas attīstībai, kultūras, izglītības un citu sabiedrisku pasākumu finansēšanai un sociālās palīdzības sniegšanu ebreju kopienas mazturīgajiem locekļiem.
Ebreju kopienas pārstāvjiem vienreiz gadā arī būs jāsniedz ziņojums Valsts kontrolei par valsts atbalsta finansējuma izlietojumu.
Saskaņā ar likumprojektu ebreju kopienas īpašumā nonāktu vairāki īpašumu Rīgā: Abrenes ielā 2, Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12, E. Birznieka-Upīša ielā 4, Lizuma ielā b/n, Ludzas ielā 25, Pērnavas ielā 70 un Skolas ielā 6. Liepājās tiks atgūti īpašumu Bāriņu ielā 11, Krūmājas prospektā 13 un Kuršu ielā 20. Vēl pa vienam īpašumam ebreju biedrība saņems Jūrmalā Kļavu ielā 13, Kandavā Lielā ielā 31, Kuldīgā 1905.gada ielā 6 un Ventspilī Užavas ielā 8.