Greizsirdību definē kā komplekso reakciju, kas sastāv no domām, jūtām un darbības, uz reālu vai iedomātu situāciju, kas apdraud svarīgas romantiskas attiecības vai pašvērtējumu.
No evolūcijas teorijas viedokļa, vīrietis baidās par savu gēnu pastāvēšanu. Gadījumā, ja sieviete ir bijusi neuzticīga, vīrieša liktenis būs rūpēties par cita “tēviņa” pēcnācēju, kas nesakrīt ar viņa bioloģisko uzdevumu - turpināt sevi paaudzēs. Tieši tur, iespējams, arī slēpjas vīriešu poligāmijas iemesls, kad viņi cenšas pēc iespējas labāk nodrošināt gēnu nodošanu vai vismaz, pamatojoties uz to, ir izveidojies viedoklis, ka tāda ir norma. Bet tautā ne velti saka, ka katrs spriež pēc sevis. Saskaņā ar Z. Freidu, liela daļa priekšstatu par apkārtējiem cilvēkiem veidojas paša domu, jūtu vai darbību piedēvēšanas citiem rezultātā. Ja pats vīrietis domā, ka krāpšana ir iespējama, tad viņam varētu būt grūti iedomāties, ka partnerei tas nav aktuāli.
Vēl viens no greizsirdības iemesliem varētu būt greizsirža sajūta, ka viņš nav tik labs, cik citi viņu gribētu redzēt, vai arī viņa veidotais tēls, neatkarīgi no tā, cik viņš ir pozitīvs, neatbilst realitātei. Lai pārvarētu šo izjūtu, kļūst vajadzīgas “papildus” lietas, kas it kā dod prestižu un ļauj justies vērtīgākam (nauda, vara, profesionālais statuss, ambīcijas, strādīgums, briedums, fizisks spēks, atlētiskums).
Greizsirdība sākas, kad šī sajūta cilvēkam neļauj nodibināt pilnvērtīgas intīmas attiecības ar partneri, jo viņš baidās uzticēties, atklāt savas vājās puses un atdot otram par daudz, jo gaida, ka agri vai vēlu, viņu vienalga “atkodīs” un pametīs. Tādējādi greizsirdim šķiet, ka viņa draudzenei ir uzticīgākas un tuvākas attiecības ar kādu citu partneri, kas arī mēdz patiesi tā notikt, kad greizsirdība kļūst apgrūtinoša.
Protams, bailes pazaudēt partneri ir izteiktākas tiem cilvēkiem, kam ir bijusi negatīva pieredze šajā jomā, līdz ar to arī greizsirdība var parādīties intensīvāk. Bet, kā rāda pētījumi, jo vecāks kļūst cilvēks, jo lielāka ir varbūtība, ka viņš adekvātāk novērtē sevi, savas attiecības, līdz ar to arī samazinās nepamatota greizsirdība.
Arī cilvēka priekšstatiem par to, kas ir atļauts vai neatļauts romantiskajās attiecībās esošiem partneriem, ir liela loma. Šie priekšstati veidojas apkārtējās vides ietekmē (ģimenes tradīcijas, kultūras paražas). Un tad ir svarīgi pārrunāt, kas tieši un ko nozīmē vienam partnerim un otram.
Ja vīrietis ir greizsirdīgs un tas traucē normālai attiecību attīstībai, pirmā lieta, kas varētu noderēt, lai vērstu situāciju par labu, ir padomāt, kādas tieši situācijas izraisa šādu reakciju. Kas tām ir kopīgs? Varbūt tavam partnerim trūkst uzmanības vai pārliecības, ka tavā dzīvē viņš aizņem pietiekoši nozīmīgu vietu? Varbūt pēdējā laikā attiecībās kaut kas ir mainījies? Varbūt laika trūkuma vai kādu citu apstākļu dēļ sākat pavadīt mazāk laika kopā vai ir pazuduši mīļie rituāli, kas agrāk patika abiem (sadošanās rokās, skūpsti utt.)?
Iespējams viņš nav pārliecināts par sevi. Ir svarīgi noskaidrot, kādi ir greizsirdību izraisoši faktori, un tikai saprotot tās īsto iemeslu, var kaut ko labot, jo greizsirdība ir tikai simptoms kādai citai problēmai.