ASV prezidents Baraks Obama un Vācijas kanclere Angela Merkele atzinuši, ka Rietumiem pret Krievijas agresiju Ukrainā jāizturas pacietīgi un jāraugās ilgtermiņā. Aģentūras "Bloomberg" komentētājs Leonīds Beršidskis raksta, ka šādā veidā Kijevai sniegts norādījums: Ukrainai pašai jātiek galā ar prokrieviskajiem separātistiem un Krievijas karaspēku.
Svētdien Obama intervijā televīzijas kanālam CNN sacīja, ka Rietumu ierobežotais arsenāls traucējis viņam pieņemt Krievijas prezidenta Vladimira Putina izaicinājumu. "Ņemot vērā Krievijas armijas spēku un to, ka Ukraina nav NATO dalībvalsts, pastāv konkrēti ierobežojumi tajā, ko mēs varam izdarīt militārā jomā. Putinu pagaidām nav izdevies apturēt," viņš teica.
ASV prezidenta sacītais sasaucas ar Merkeles paziņojumu pagājušā gada novembrī, kurā viņa atzīmēja: vienīgais ierocis, ko var izmantot Rietumi, ir ekonomiskais spēks, kura ietekmi varēs sajust tikai pēc laika. "Nevienam nav jāzaudē cerība," viņa teica. "40 gadu laikā mēs dzirdējām radiopārraides par neizbēgamo Austrumvācijas sabrukumu, un pēc 40 gadiem visi pazaudēja cerību, jo tas bija noticis."
Abi līderi noraidījuši Ukrainas un bijušo amerikāņu ierēdņu grupas aicinājumus nodrošināt ar ieročiem Ukrainas armiju, kas pašlaik piedalās smagākajās cīņās kopš konflikta sākuma valsts austrumos. Merkele paziņojusi, ka Vācija nepiegādās Ukrainai ieročus pat tad, ja ASV savu lēmumu mainīs. Pēc Obamas teiktā, ASV neatliek nekas cits, kā tikai pastiprināt spiedienu uz Krieviju, aktivizēt centienus veikt reformas Ukrainā un aizstāvēt Eiropas sabiedrotos. Obama iepriekš izteicās, ka "nav pārlieku optimistiski noskaņots" attiecībā uz Putina darbības izmaiņām, jo tā viņš palielina savu popularitāti Krievijā.
"Bloomberg" komentētājs atzīmē, ka šādā veidā divi lielākie Rietumu līderi "pauduši gatavību sēdēt upes krastā un gaidīt". Viņš izceļ Rietumu uztraukumu par to, kā atturēt Krieviju un neļaut tai uzbrukt tādiem mērķiem kā Latvija un Igaunija, kas ir NATO dalībvalstis un kurās ir liela krievu kopiena.
Tikmēr situācija Ukrainā pasliktinās. Pēdējās dienās sīvas kaujas norit Debaļcevē, kur Ukrainas armija turpina noturēt pozīcijas. "Bloomberg" komentētājs norāda, ka situācija var mainīties jebkurā brīdī, ja cīņās iesaistīsies Krievijas armija. Pagājušā vasarā tās iejaukšanās palīdzēja apslāpēt Ukrainas armijas pretošanos Ilovajskā un lika Kijevai noslēgt miera līgumu.
"Bloomberg" apskatnieks secina, ka militāro konfliktu Ukrainā var atrisināt tikai Krievija un Ukraina. Tiek norādīts, ka neatkarīgi no tā, kas notiks Ukrainas austrumos un kādas jaunās sarkanās līnijas pārkāps Putins, Rietumi atkārtos, ka Ukraina nav NATO dalībvalsts, lai arī 20.gadsimta 90.gados ASV pēc Irākas iebrukšanas Kuveitā nosūtīja savu karaspēku.
"No mums vienkārši atteicās, nesniedzot mums solīto aizsardzību," pirmdien rakstīja Ukrainas premjera Arsēnija Jaceņuka padomnieks Aleksandrs Kiršs, apsūdzot Rietumu līderus tajā, ka viņi atdevuši Ukrainu, un kopā ar to visu Eiropu "Āzijas agresora" rokās. "Jā, civilizēti cilvēki arī pieļauj kļūdas (..) Viņu smadzenes dažkārt no pārmērības un pārēšanas sāk peldēties taukos," padomnieku citē "Bloomberg" komentētājs.
Lai arī tā nav Ukrainas oficiālā nostāja, "Bloomberg" komentētājs norāda uz iedzīvotāju vilšanos Rietumu teiktajā par atbalstu. Viņš pieļauj, ka Obamas un Merkeles ilgtermiņa stratēģija novedīs pie pretrietumnieciska noskaņojuma pastiprināšanās Ukrainā: "Eiropai un ASV jācenšas labāk, lai atrastu diplomātisku risinājumu un nosēdinātu Kijevas un Maskavas pārstāvjus pie pārrunu galda. Pretējā gadījumā pasaule var pazaudēt Ukrainu."
