To paredz Zemkopības ministrijas izstrādātais noteikumu projekts par prasībām kautuvēm, kurās gaļu un no tās mājas apstākļos gatavotos produktus mazā daudzumā realizē tieši galapatērētājam vietējā tirgū. Par noteikumu pieņemšanu otrdien, 18.jūnijā lems valdība.
Lai gan lopus pašpatēriņam kauj arī mājas apstākļos, patlaban Latvijā oficiāli ir atļautas tikai tādas kautuves, kuru darbību saskaņā ar Eiropas Savienības attiecīgajām regulām atzinis Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Šādu kautuvju ierīkošana prasa lielus finansiālus ieguldījumus. Ievērojot augstās degvielas cenas un kautuvju attālumu no fermām, zemniekiem finansiāli nav izdevīgi nogādāt mājlopus uz atzītu kautuvi, maksāt par kaušanas pakalpojumiem, laboratoriskajām analīzēm trihinellu klātbūtnes noteikšanai un pēc tam tos nogādāt atpakaļ, skaidro ministrija.
Tādēļ nolemts atvieglot prasības kautuvju uzbūvei, iekārtām un aprīkojumam, lai veicinātu kautuvju veidošanu reģionos, kuros atzītās kautuves atrodas pārāk tālu no mājlopu turēšanas vietām.
Noteikumi noteiks prasības zemas kapacitātes kautuvēm, kurās kauto dzīvnieku gaļa tiek realizēta tieši galapatērētājam vietējā tirgū. Noteikumos tiks regulēts kaujamo dzīvnieku skaits - no trim līdz 30, noteiktas atkāpes kaušanas telpām un to aprīkojumam, definēti gaļas piegādes nosacījumi, kā arī prasības veselības marķējumam gaļai, kas nonāk realizācijā no šādām kautuvēm.
Kā norādīts skaidrojumā, kautuves izmaksas ir individuālas un atkarīgas no daudziem faktoriem, piemēram, no tā, vai kautuvei jau ir piemērotas telpas, kas tikai atbilstoši jāaprīko, vai uzņēmējs vēlas šādu kautuvi izbūvēt pilnībā no jauna. Kopumā noteikumi samazināšot finansiālo slogu uzņēmumiem un mājsaimniecībām, kurās tiek audzēti mājlopi un kuras vēlas tos pēc kaušanas realizēt vietējā tirgū.
Patlaban Latvijā ir 42 694 liellopu, cūku, aitu un kazu novietnes. Zemkopības ministrija atzīst, ka pagaidām nav iespējams prognozēt, cik dzīvnieku turētāju vēlēsies ierīkot arī oficiālas kautuves.