Finanšu ministrijā noliedz, ka būtu pret zemes kreditēšanu. Tomēr Zemkopības ministrijas piedāvātais plāns esot jāprecizē, cita starpā – no kādiem finanšu avotiem piešķirs aizdevumus. Zemnieku sabiedriskajās organizācijās saka: "Kamēr ministriju ierēdņi plūcas savā starpā par formulējumiem, tikmēr laiks iet, bet valsts aizdevumus zemes pirkumiem nevaram saņemt jau trešo gadu pēc kārtas."
Kā vēsta kāda Zemkopības ministrijas amatpersona, finansistiem šķietot, ka valsts nauda zemnieku atbalstam vispār neesot jātērē. Aizdevumus varot dabūt komercbankās. Savukārt zemes tirgū ir cik uziet, norāda laikraksts.
Pašlaik sagatavotais projekts paredz lauksaimnieciski izmantojamās zemes pirkumos vairāk atbalstīt gados jaunus cilvēkus, lai veicinātu viņu atgriešanos laukos. Jauno lauksaimnieku no vecā atšķirtu pēc vairākām pazīmēm: vēl nav pārkāpis 40 gadu slieksni, saimniecībā nepieder vairāk kā puse pamatkapitāla daļu, pēdējā gada laikā uzsācis vai plāno ražot lauksaimniecisku produkciju, ir izglītība un sajēga par lauksaimniecību, ir reģistrējies vai pusgada laikā reģistrēsies Valsts ieņēmumu dienestā.
ZM sagatavotie kredītu piešķiršanas noteikumi aizņēmējiem paredz daudz prasību. Naudu aizdotu tikai lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei, par tiem nevarētu pirkt mežus. Viens lauksaimnieks nevarētu saņemt vairāk par 100 000 latu. Aizdevuma summa nepārsniegtu 100% no iegādājamās zemes platības tirgus vērtības, un aizdevuma nodrošinājums būtu iegādātās zemes platība. Ja nopirktas pļavas vai ganības, tad piecu gadu laikā pēc to iegādes uz 5 hektāriem jānogana vismaz viena govs. Savukārt, ja nopirkta zeme kopā ar ēkām, tad to kadastrālā vērtība nedrīkstētu pārsniegt 30 procentus no zemes kadastrālās vērtības.
Kamēr aizdevums nav atmaksāts, lauksaimniekam nebūtu tiesību to iznomāt, pārdot vai dāvināt, izņemot pirmās pakāpes mantiniekiem, piemēram, saviem bērniem ar rakstisku Hipotēku un zemes bankas piekrišanu. Vismaz desmit gadus iegādātā zeme viņam jāizmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai. Ja nopirktajās zemes platībās neveic lauksaimniecisko ražošanu, tad nauda būtu jāatdod valstij.
"Hipotēku un zemes banka" piešķirtu aizdevumus līdz 2013.gada 31.decembrim. Kopējā kredītlīnija būtu 10 miljoni latu. Vidējā gada likme svārstītos no 3 līdz 4% ar maksimālo aizdevuma termiņu līdz 20 gadiem.
Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētāja Aija Balode uzskata, ka valsts atbalsts, ja tāds tomēr būtu, mūsu zemnieku atbalstam ir nokavēts. Tas bija jāsniedz, kamēr vēl zemi lielās platības, turklāt pašas auglīgākās, nebija izpirkuši ārzemnieki, kas spēj maksāt vairāk. Pašlaik no 46 statūtsabiedrību apsaimniekotajiem aptuveni 62 000 hektāriem lauksaimniecībā izmantojamās zemes tikai aptuveni 22 000 hektāri ir īpašumā, lauvas tiesa tiek nomātas. Tas liecina, ka mūsu lauksaimnieki nespēj to nopirkt.
Viņasprāt, šī nav pirmā reize, kad Finanšu ministrijas ierēdņi ar sadomātiem ieganstiem nobremzē mūsu lauksaimniekiem svarīgu dokumentu pieņemšanu. "Ja šo kreditēšanu negrib vispār, tad tā vajag pateikt skaidri un gaiši. Cik ilgi var muļļāties ap vienu projektu?" viņa norāda laikrakstam.
Pārsteigumu par Finanšu ministrijas nostāju laikrakstam pauž arī Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja. "Par kredītu nepieciešamību krustām šķērsām runāts jau gadiem, un Ministru kabineta noteikumu projekts bija sagatavots un saskaņots ar citām ministrijām jau šā gada sākumā. Rodas iespaids, ka tā vietā, lai kaut ko izdarītu iedzīvotāju labā, Finanšu ministrijā gudro, kā varētu kaut ko neizdarīt," saka Dzelzkalēja.
Pēc Zemnieku saeimā apkopotajām ziņām, no 889 zemnieku saimniecībām un uzņēmumiem, kas izmanto ap 422 000 hektāriem zemes, tikai 24% lauksaimnieku apsaimnieko savā īpašumā esošu zemi. "Piemēram, Zemgalē, kur zeme ir auglīgāka un dārgāka, mūsu zemniekiem īpašumā tās ir krietni mazāk nekā rajonos, kur zeme liesāka un maksā mazāk," piebilst Dzelzkalēja.