Tautas nobalsošanā par drošības likumu grozījumiem sestdien piedalījušies nedaudz vairāk 337 000 vēlētāju, kas ir aptuveni 74% no nepieciešamā vēlētāju skaita, lai referendumu uzskatītu par notikušo, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas informācija par 994 no 1000 iecirkņiem.
Kopumā referendumā piedalījušies 337 897 cilvēki,. Par Nacionālā drošības likuma grozījumu atcelšanu nobalsoja 95,73%, bet par Valsts drošības iestāžu likuma grozījumu atcelšanu – 95,84%.

Visvairāk prezidentes viedokli par grozījumu atcelšanu atbalstījuši vēlētāji Tukuma rajonā, kur pret to izteikušies tikai 2,08%, bet vismazāk – Daugavpils rajonā, kur pret grozījumu atcelšanu nobalsojuši 10,54%.

Likumā un Valsts drošības iestāžu likumā, paredzot, ka Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputāti kopā ar sevis pieaicinātām personām var veikt pārbaudes drošības iestādēs. Kā viens no motīviem šādu grozījumu nepieciešamībai minēta vēlme noteikt, kā būtu īstenojama parlamentārā kontrole pār drošības iestādēm.

Tiesībsargājošo institūciju vadītāji pauda bažas par Saeimas pieņemtajiem grozījumiem valsts drošības likumos, jo tādējādi paplašināšoties cilvēku loks, kuru rīcībā var nonākt operatīvā informācija.

Šādos apstākļos prezidente pirmo reizi savu gandrīz astoņu darbības gadu laikā izmantoja Satversmes 72.pantu, lai apturētu likuma izsludināšanu. Saeima likumu grozījumus jau ir atcēlusi.

Pēc prezidentes domām, izmaiņas "pavēra durvis ļoti nopietnām politiskām manipulācijām", ļaujot iejaukties izmeklēšanas procesos, kas skar kādus politiskos grupējumus vai personas, kuru ietekmē šie grupējumi atrodas.

Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) iepriekš to kategoriski noliedza un apgalvoja, ka valdība nepieņem nekādus lēmumus oligarhu interesēs un arī izmaiņas ar valsts drošību saistītajos likumos bija valdības, nevis kāda oligarha iniciatīva.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!