Iestājoties pavasarīgākiem laika apstākļiem, Gaujas nacionālajā parkā Siguldā novērojami bojājumi dabas tūrisma infrastruktūrā – gan pērn izbūvētajos objektos, gan senāk tapušās takās un atpūtas zonās. Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) speciālisti uzsākuši teritoriju apsekošanu, defektu, bojājumu novēršanu un aicina dabas tūristus informēt par novērotajām nebūšanām.
Apjomīgākas pārmaiņas šogad skars pērn izbūvēto jauno serpentīna ceļu, kas ved no Siguldas Svētku laukuma līdz Gaujas tiltam. Jau pērnā gada rudenī tika novērots, ka, neskatoties uz veikto nogāžu stiprināšanu, vietumis serpentīna malās veidojas augsnes noslīdējumi. Lai gan tiešu apdraudējumu tas dabas tūristiem nerada, tomēr konkrētās zonas līdz uzlabojumu veikšanai ir norobežotas ar attiecīgām lentām un izvietotas brīdinājuma zīmes.
Dabas aizsardzības pārvalde arī vērsusies pie būvnieka, kam tuvākajā laikā jāizstrādā funkcionāls un dabā realizējams risinājums, lai mazinātu slīdamību stāvākajos serpentīna ceļa posmos. Tiklīdz laika apstākļi atļaus, darbi tiks uzsākti, un to veikšanas laikā paredzēts, ka gājēju plūsma serpentīna ceļā tiks ierobežota, informēja DAP pārstāve Inese Pabērza.
Darbus garantijas perioda ietvaros veiks būvnieks, SIA "Ventars", un tas papildus izdevumus Dabas aizsardzības pārvaldei neprasīs.
"Ik gadu pēc ziemas Dabas aizsardzības pārvalde veic dabas tūrisma objektu apsekošanu, lai pārliecinātos par objektu drošību un pieejamību. Dabas tūrisma infrastruktūra ļoti bieži pēc sniega un ledus sezonas ir bojāta tieši palielinātā mitruma dēļ, kas pastiprināti bojā infrastruktūru, kas, galvenokārt, ir veidota no koka. Tāpat stāvākās nogāzēs, kur ir strauti un avoti, veidojas izskalojumi u.tml. Ņemot vērā, ka infrastruktūra izbūvēta dabā, savus noteikumus diktē no cilvēka darbības neatkarīgi procesi, mums jāpiemērojas radušajām situācijām. Tāpat savu artavu dabas tūrisma infrastruktūras bojāšanā ik gadu paveic arī vandāļi. Tā kā Gaujas nacionālais parks plešas vairāk nekā 90 tūkstošu hektāru platībā, visu infrastruktūru neizdosies apsekot īsā laikā. Tāpēc aicinām dabas tūristus būt saprotošiem un ziņot pārvaldei par novērotiem bojājumiem," aicina Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas direktors Rolands Auziņš.
Jāpiebilst, ka Dabas aizsardzības pārvalde arī šopavasar Gaujas nacionālā parka teritorijā Siguldā veic bīstamo koku, galvenokārt, ošu ciršanu. Pēdējā desmitgadē daudzās Eiropas valstīs konstatēta parastā oša (Fraxinus excelsior), kā arī tam radniecīgā šaurlapu oša (F. angustifolia) audžu bojāeja. Sākusies Polijā, nu arī Latvijā pēdējos gados vērojama strauja šo koku atmiršana. Vizuāli maldīgā efekta dēļ (koks it kā vēl zaļo), slimību skartie oši būtiski apdraud cilvēku, infrastruktūras drošību, īpaši teritorijās, kas tiek izmantotas publiskiem mērķiem. Tāpēc vēlama to izzāģēšana, īpaši tūristu apmeklētās vietās, pie autoceļiem, tūristu takās, pie skatu platformām u.tml.
Jau ziņots, ka pērn daudzviet Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu ir uzlabota dabas tūrisma infrastruktūra. Apjomīgi darbi norisinājās arī vienā no populārākajiem tūrisma galamērķiem Latvijā ārpus Rīgas – Gaujas nacionālā parka teritorijā Siguldas pilsētā. Kopumā Siguldā un apkārtnē ar Eiropas Savienības Kohēzijas atbalstu atjaunotas un izbūvētas takas aptuveni 20 kilometru garumā. Līdztekus taku, kāpņu, atpūtas un informācijas infrastruktūras u.c. izbūvei tapis jauns serpentīna ceļš.
