Iespējams, Kalvītis aicinās nevalstiskās organizācijas (NVO) atvērt ziedojumu kontus, lai savāktu līdzekļus vētrā cietušajiem. Pēc viņa domām, cilvēki no reģioniem, kuros vētra nav nodarījusi tik lielus postījumus, varētu palīdzēt tiem reģioniem, kur vēl vakar nebija elektrības.
Tikšanās ar NVO pārstāvjiem paredzēta ceturtdien. Kā norādīja premjers, valsts no budžeta resursiem palīdzēs, cik spēs, tomēr arī NVO sektoram ir būtiska nozīme.
Premjers uzskata, ka finansiāli valsts tiks galā. Turklāt, pēc viņa domām, patlaban nevar analizēt, vai vētras radītie zaudējumi mērāmi miljonos latu, jo šādās dabas stihijās pie zaudējumiem "mēģina pieskaitīt visu iespējamo".
Kalvītis pauda gatavību sniegt operatīvu palīdzību tajās jomās, kas acīmredzami cietušas vētrā. Kā piemēru viņš minēja bojātus kultūras namu jumtus, bērnudārzus, skolas, sabiedriskās ēkas un ceļus. Valsts, pēc viņa domām, spēs atrast finansējumu neatliekamajām lietām.
Premjers pauda cerību, ka tad, ja zaudējumi būs mērāmi desmitu miljonu latu apmērā, Latvijai izdosies piesaistīt līdzekļus arī no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda.
Patlaban, pēc Kalvīša teiktā, nav iespējams pateikt, ka vētras sekas ir pilnīgi novērtējamas, jo iespējamas vēl kādas vētras. Ja nekas tāds vairs nenotiks, viņaprāt, neatliekamās lietas būs iespējams novērtēt dažu nedēļu laikā, bet visas - tikai šī gada garumā.
Valdības vadītājs aicināja iedzīvotājus rūpīgi sekot arī sinoptiķu prognozēm. "Šobrīd laiks ārā ir kā aprīļa mēnesī. Es tādu janvāri neatceros, kad ārā ir plus desmit grādi un spīd saule. Pēc tāda noteikti kaut kas būs - vai nu liels aukstums, vai sniega vētra, vai kaut kas tamlīdzīgs," piebilda premjers.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
