Foto: Shutterstock
Ir puķes, par kuru ziediem dārzā varam priecāties vien īsu brīdi. Piemēram, tādas ir daudzu iecienītās peonijas – to ziedēšanas laikā tā vien šķiet, ka uz dārzu jābrien katru brīvo brīdi sasmelties tās smaržu un skaistumu tā, lai pietiktu veselam gadam. Taču ir itin daudz augu, kas ziedēšanas laiku ļauj baudīt nesteidzīgi. Lūk, 10 no tām.

Flokši. Visiem labi pazīstami daudzgadīgi augi, kas pie mums ieceļojuši no Ziemeļamerikas kontinenta, kur tie aug arī savvaļā. Flokši ir apbrīnas vērti savas daudzveidības dēļ – dažāda augstuma, krāsu variācijas, turklāt apburoši smaržojoši. Turklāt, atkarībā no šķirnes, tie zied no jūnija beigām līdz pat rudens salnām. Viegli audzējamas puķes, tomēr jāgatavojas, ka pavisam bieži flokšus skar miltrasa, tādēļ svarīgi, lai stādījumos "staigā" vējš. Miltrasa uz flokšiem var parādīties jau jūnija sākumā kā balta apsarme uz lapām un stublājiem.

Foto: Shutterstock

Lielziedu pīpenes. Arī visiem labi pazīstamās margrietiņas spēj pārsteigt ar savu šķirņu dažādību. Tās ir gan cakainām, gan mežģīnēm līdzīgām maliņām un nebūt tikai baltas – arī krēmkrāsas! Tomēr kā "Māja&Dārzs" atklājusi stādu audzētavas "Baižas" saimniece Maija Baiža, pīpenes audzēšana nemaz nav tik vienkārša, kā varētu šķist. "Vecmāmiņu lielziedīgās pīpenes ir izturīgākas, bet par jaunajām šķirnēm tā rūpe jātur lielāka," viņa uzsvērusi. Galvenais priekšnoteikums, lai margrietiņām dārzā patiktu – saulaina vieta, svarīgi, lai būtu laba, ielabota melnzeme. Nīkulīgā augsnē puķi var vairāk apskādēt miltrasa, puve un kaitēkļi, piemēram, laputis, tripši. Visas šķirnes zied ilgi un bagātīgi – no jūnija līdz augustam.

Foto: Shutterstock

Lavandas. Latvijā visbiežāk tiek audzēta angļu lavanda, jo tai ir labākā salcietība. Lai dārzā tā patiesi būtu baudāma ilgāk nekā vienu vasaru pēc nopirkšanas, tai dārzā jāierāda silta vieta (lai dienā tā saņemtu vismaz sešas stundas saules gaismu), kā arī augsne nedrīkst būt pārlieku mitra, jo tad var attīstīties sakņu puve. Zied no jūlija līdz pat septembra sākumam. Rudenī lavandām jāveic apgriešana – tas palīdzēs attīstīt spēcīgāku sakņu sistēmu, bet no sala lavandas labi pasargās drenējoša mulčas kārta.

Foto: Shutterstock

Salvijas. Kādreiz bija zināma viena klasiskā ārstniecības salvija, bet pašlaik tā pieejama dažādos veidos, garšās un krāsās. Turklāt puķe ir viegli audzējama un mazprasīga, tādēļ labi pildīs dekoratīvu funkciju jebkurā dārzā. Vienīgi jāņem vērā, ka ik pēc trīs četriem gadiem vēlams puķi pārstādīt, citādāk tā lēnām sāks iznīkt, skaidrojusi zemnieku saimniecības "Zutiņi" saimniece Rūta Beirote. Salvijas, atkarībā no konkrētās šķirnes, zied no jūnija līdz pat rudens salnām.

Foto: Shutterstock

Ehinācijas. Daudzgadīgas skaistules sāk ziedēt vasaras vidū un to dara līdz pat salnām, ja regulāri tiek izgriezti vecie ziedi. Arī ehinācijas dārzā nav eksotika, tomēr tās iekaro sirdis ne tikai krāsas dažādības, bet arī ziedu formas dēļ. Galvenais nosacījums, lai puķe augtu griezdamās, ir saulaina vieta, pavasarī to vajadzētu palutināt ar ilgiedarbības komplekso mēslojumu. Auga mīnusi: var piemeklēt miltrasa, tumšplankumainība un puves.

Foto: Shutterstock

Pūkainās rudbekijas, sauktas arī par saulcerītēm, ir īstas ilgziedētājas – koši zeltainās krāsas dārzā ienesīs līdz pat vēlam rudenim (zied no jūnija līdz oktobrim). Turklāt tās ir mazprasīgas un viegli audzējamas, taču, lai ziedēšana no tiesas būtu ilga un bagātīga, nepieciešams izgriezt vecos, noziedējušos ziedus. Veco ziedu neizgriešana var arī būt dažādu slimību ierosinošs faktors. Tā kā šīm puķēm ir sekla sakņu sistēma, tās labprātāk priecāsies par mitrāku augsni.

Foto: Shutterstock

Dienziedes. Daiļo dienziežu uznāciens ir jūlijā un augustā. Tās ir izturīgas ziemcietes, kas vienā vietā var augt pat 50 gadus. Dažādās šķirnes piedāvā krāsu dažādību, augstumu un arī ziedu formas. Dienziedēm patiks vidēji skāba, irdena un ūdens caurlaidīga augsne, taču, ja vasaras laikā tiek mēslotas, labi augs arī nabadzīgās augsnēs. Arī tām regulāri jānogriež noziedējušie ziedi, lai paildzinātu ziedēšanas laiku, bet, lai nodrošinātu, ka arī nākamajā gadā augs bagātīgi plauktu, pēc ziedēšanas svarīgi nogriezt to garos ziedkātus.

Foto: Shutterstock

Svečveida sūrene. Ziemciete, kas arī pēc noziedēšanas saglabā savu dekorativitāti. Zied no jūlija līdz pat oktobrim ar izteiksmīgām ziedu vārpiņām. Vieta, kas sūrenei patiks: saulaina, daļēji noēnota vieta, mālaina, trūdvielām vidēji bagāta līdz trūdvielām bagāta vieta ar pietiekamu mitrumu.

Foto: Shutterstock

Krastkaņepe. Iespaidīgi garā un mazprasīgā ziemciete var sasniegt pat pusotra līdz divu metru augstumu, turklāt ziedi piesaista arī lidoņus. Tām jāizvēlas saulaina vieta vai pusēna un trūdvielām bagāta augsne ar pietiekamu mitruma līmeni. Atkarībā no šķirnes, zied no jūnija līdz pat oktobrim. Lielās ziedkopas dekoratīvi izskatīsies arī ziemas laikā.

Foto: Shutterstock

Kaķumētra. Garšaugs, kas visai glīti izskatīsies arī puķu dobē. Tās zied no jūnija līdz jūlija beigām un, pēc ziedēšanas apgriežot, otro uznācienu sāk augustā un zied līdz pat septembrim. Piesaistīs bites un tauriņus. To audzēšana ir vienkārša, vienā vietā kaķumētra var augt aptuveni sešus gadus, pēc tam tā sliktāk pārziemos. Galvenais iemesls, kādēļ kaķu mētras ceri iznīkst, ir mitruma trūkums. Vislabāk tās augs saulainā, barības vielām bagātā augsnē.

Foto: Shutterstock

Raksta tapšanā izmantota informācija no portāla "Better Homes and Gardens", stādaudzētavas "Puķu lauki" un "Dārza ABC".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!