Aija Zobena: Vai cīņai ar atkarībām ir redzams gals?

Starptautiskās veselības aizsardzības organizācijas ir izvirzījušas cēlu, bet reālajā dzīvē ne tik drīz sasniedzamu mērķi – cilvēces dzīve nākotnē bez atkarībām, tomēr realitātē cilvēki atrod arvien jaunus veidus, kā lietot apreibinošas vielas izklaidei. Mainās gan vielas, gan arī veidi, kā tās tiek lietotas. Situācija mainās tik strauji, ka šo vielu izpēte un to aprites regulējums nespēj tikt līdzi modē nākušajiem paradumiem. Tieši pusaudži ir tie, kas īpaši aktīvi seko jaunumiem, kas sniedz mānīgo "pieaugušo dzīves" pieredzi. Atkarību izraisošo vielu lietošanas paradumi ir tik dziļi iesakņojušies konkrētās sabiedrības kultūrā, ka vienas valsts rīcībpolitikas modeli ne vienmēr var pārnest uz citām valstīm, reģioniem.

Arī Latviju pēdējos gados ir skāruši dažādu tabakas un nikotīnu saturošu produktu lietošanas popularitātes viļņi, kas īpaši spilgti novērojami jauniešu vidē. Tikai dažu gadu laikā lielu popularitāti ieguva dažādas tradicionālo cigarešu alternatīvas - veipi, vienreizlietojamās e-cigaretes ar dažādiem aromātiem, karsējamā tabaka utt. Diskusijas sabiedrībā par šo jauno produktu potenciālo kaitīgumu vai drošumu, bažas par jaunās paaudzes veselību daudzās valstīs rosina pieņemt stingrākus noteikumus šo produktu aprites regulējumam, īpaši ierobežojot to pieejamību jauniem cilvēkiem. Arī Latvijā no 2025. gada cigaretes un cigarešu alternatīvas drīkstēs iegādāties tikai no 20 gadu vecuma (līdzšinējo 18 gadu vietā), tādus pašus ierobežojumus plānots noteikt arī attiecībā uz alkoholiskajiem dzērieniem. Tāpat no 2025. gada būs aizliegts tirgot aromatizētus e-cigarešu šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, atļaujot izplatīt šos produktus tikai ar tradicionālo tabakas smaržu un garšu.

Iespējams, ka visplašākās diskusijas sabiedrībā izraisīja liegums pievienot aromatizētājus nikotīna un tabakas produktiem. Tieši daudzveidīgā aromātu un saldo garšu buķete padara šos produktus tik pievilcīgus jauniešiem un dažādu vecumu sievietēm. Liela daļa sabiedrības uzskata, ka aizliegumi izplatīt aromatizētos produktus nedarbosies, bet tikai palielinās nelegālo tirdzniecību un organizētās noziedzības ieņēmumus. Valsts jau šobrīd nespēj pietiekami efektīvi cīnīties, piemēram, ar saziņas aplikācijas Telegram grupām, kurās plaši tiek tirgotas dažādas, pārsvarā nelegālas, apreibinošas vielas. Jauni aizliegumi var paplašināt peļņas iespējas nelegālajiem tirgoņiem.

Pētījumi iezīmē visai satraucošu tendenci – nepilngadīgo jauniešu vidū ir ļoti augsta elektronisko cigarešu pieejamība. Lai gan legāli viņi tās nedrīkst iegādāties, tomēr, 11-15 gadīgo jauniešu vidū tieši elektroniskās cigaretes ir īpašā cieņā. Tas savā ziņā apstiprina pieņēmumu, ka aizliegumi un to kontrole īsti nedarbojas, jo vienmēr jau atradīsies labvēļi, kas arī nepilngadīgajiem pārdos šos produktus vai nopirks tos viņu vietā. Administratīvie līdzekļi nav pietiekami efektīvi cīņā ar tirdzniecības noteikumu pārkāpumiem un nelegālo tirdzniecību.

Galvenais bīstamo apreibinošo vielu avots ir nelegālais tirgus – nepilngadīgie tās parasti iegūst digitālajā vidē, sociālajos tīklos un aplikācijās. Šis vielas atklāti tiek reklamētas arī TikTok un Instagram.

Ekspertu vidū ir vienota nostāja par to, ka pusaudžu un jauniešu vidū vajadzētu stingri ierobežot riskus nonākt apreibinošo vielu atkarībā. Citādi ir ar pieaugušajiem, kas izvēlas šīs vielas kontrolēti lietot izklaides vajadzībām vai arī ir ilgstoši atkarīgi no nikotīna un nespēj pārvarēt šo atkarību. Šī tēma iezīmējās arī diskusijā.

Sabiedrībā pastāv viedoklis, ka nevajadzētu demonizēt pieaugušu cilvēku izklaides (piemēram, elektronisko cigarešu neregulāru lietošanu ballītēs), savukārt nikotīna atkarīgajiem pāreja no tradicionālajām cigaretēm uz alternatīvajiem produktiem varētu pozitīvi mainīt viņu dzīvi. Tāpēc jādomā nevis par jauniem nikotīna un tabakas produktu aizliegumiem, bet par iespējām izvēlēties alternatīvus, mazāk kaitīgus produktus. Aizliedzot iespēju iegādāties šos produktus legāli, to izplatīšana var pāriet nelegālajā tirgū, kuru kontrolēt ir grūti un bieži vien pat neiespējami. Aizliegt ir viegli, bet daudz grūtāk ir panākt, ka aizliegumi tiešām darbojas.

Veselības ministrija stingri iestājas par tabakai neraksturīgo smaržu un garšu aizliegumu, jo tas ir izšķiroši svarīgs, lai ierobežotu jauno produktu pievilcību, īpaši gados jauniem lietotājiem. Daudzās valstīs, arī Lielbritānijā, kur elektroniskās cigaretes tiek ieteiktas kā līdzeklis smēķēšanas atmešanai, ir plānots ierobežot šķidrumiem pievienojamo vielu, tostarp, aromatizētāju klāstu. Šāda veida ierobežojumi e-cigaretēm ir ieviesti arī Nīderlandē, kur atļauti produkti tikai ar tabakas garšu.

Diskusijā izskanēja viedoklis, ka pašlaik Latvijā nav sistemātiska atbalsta tiem cilvēkiem, kas vēlas atmest smēķēšanu – nav smēķēšanas atmešanas centru, atbalsta grupu, nav kompleksas palīdzības cilvēkiem, kas labi apzinās šī paraduma kaitīgumu un gribētu to atmest. Iespējams, kampaņa, kas valsts līmenī aicinātu nelietot cigaretes, atmest smēķēšanu varētu būt iedarbīga, tomēr līdzekļi šādai programmai tā arī neatrodas. Cīņa ar atkarību katram jāizcīna vienatnē.

Atkarību izraisošo vielu lietošana ir dziļi iesakņojusies sabiedrībā valdošajās kultūras tradīcijās. Mainīt tiesību normas ir salīdzinoši viegli, bet lauzt paražas un stereotipus ir daudz grūtāk, īpaši jauniešu neformālajā saskarsmē. Ja smēķēt vai veipot būs stilīgi tajā grupā, kurai piederīgs jūtas jaunietis, nekādi aizliegumi nespēs viņu no tā atturēt. Daudz lielāka ietekme par sodiem ir citu jauniešu vērtējumam – "He, tu esi mīkstais, ka nelieto".

Atkarību izraisošo vielu lietošana jauniešu vidē izraisa daudzas citas nevēlamas uzvedības formas. Bieži vien veidojas nepārraujams aplis, kas saista savā starpā asociālu jauniešu uzvedību un vielu lietošanu. Lielajās Eiropas pilsētās ir novērojama pieaugoša jauniešu savstarpēja vardarbība, ko lielā mērā izraisa dažādu psihoaktīvo vielu lietošana. Tomēr šī fenomena cēloņi ir jāmeklē dziļāk - nelabvēlīgas ģimenes, seksuālās vardarbības pieredze, nabadzība, mobings – bieži vien noved pusaudžus un pat bērnus vidē, kur viņiem tiek piedāvātas kādas psihoaktīvas vielas, cigaretes, kurām viņi pieķeras kā iluzoram mierinājumam. Šajā vidē apreibināšanās nolūkā bieži tiek lietotas arī sadzīvē izmantotas ķīmiskas vielas, kuru iedarbība un tās sekas var būt ļoti bīstamas. Aizliegumi un to vai citu vielu izņemšana no aprites šīs problēmas neatrisinās. Ir nepieciešama kompleksa pieeja, lai izrautu pusaudžus no degradējošas sociālās vides, novērstu risku kļūt par "ielas bērniem" un uzsākt dažādu vielu lietošanu, lai iesaistītu viņus jēgpilnās aktivitātēs.

Atkarību izraisošo vielu gūstā bieži nonāk arī tie jaunieši, kuri nemāk tikt galā ar stresu un lieto šīs vielas, lai nomierinātos. Sava loma šajā situācijā ir ieradumiem, kas valda ģimenē. Ja kāds no vecākiem smēķē, pieaug risks, ka arī pusaudzis sāks smēķēt. Pētījumi liecina, ka ar katru nodzīvoto gadu sarūk iespēja, ka jaunietis sāks lietot atkarību izraisošas vielas. Tātad, ja izdodas attālināt eksperimentus ar atkarību izraisošām vielām vismaz līdz 25 gadu vecumam, vēlāk atkarības risks parasti ir salīdzinoši zems.

Šobrīd visai droši varam apgalvot, ka par atkarībām un to izraisošām vielām diskutēsim arī pēc desmit un simts gadiem. Problēma ir ļoti daudzpusīga un joprojām nepietiekami izpētīta, jo tā mainās līdz ar jaunām tehnoloģijām, kas ienāk mūsu dzīvē, un sociālās struktūras izmaiņām. Arvien straujāks dzīves ritms rada spriedzi, bet atkarību izraisošo vielu lietošana ir viens no vienkāršākajiem relaksēšanās mehānismiem, kas daļai sabiedrības vienmēr ir bijis un droši vien arī turpmāk būs pievilcīgs...