Foto: LETA
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) viedoklis, ka valdība, atbalstot 2012. gada budžeta likumprojektu, pārkāpj starp vairākām nevalstiskajām organizācijām un Finanšu ministriju (FM) noslēgto vienošanos par nodokļu politikas stabilitāti un paredzamību, neatbilstot patiesībai, ministrijas viedokli portālam "Delfi" paziņoja FM Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis.

Vienošanos ar FM parakstīja LDDK, Latvijas Komercbanku asociācijaa, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Zemnieku saeima. Jarockis norāda, ka FM augstu vērtē līdzšinējo sadarbību ar minētajām organizācijām un uzskata par prioritāru sadarbības turpināšanu arī turpmāk.

"Šajā vasarā sagatavotais un visām pusēm parakstītais vienošanās teksts tika ļoti rūpīgi izstrādāts tā, lai tas būtu pietiekoši konkrēts un realizējams," norāda Jarockis, kurš apgalvo, ka valdība esot konsekventi ievērojusi visus noslēgtās vienošanās punktus. "2012. gada valsts budžeta konsolidācija tiek veikta pamatā uz izdevumu samazināšanas rēķina, neparedzot neviena no vienošanās minēto nodokļu paaugstināšanu," uzsver FM pārstāvis.

Nodevas, tai skaitā finanšu stabilitātes nodeva, dokumentā nav minētas, skaidro Jarockis. Savukārt attiecībā uz izložu un azartspēļu nodokļiem ir realizēta vienošanās tekstā paredzētā pieeja, kas domāta "nodokļu iekasēšanas efektivitātes paaugstināšanai" – atcelt iedzīvotāju ienākuma nodokli laimestiem, kompensējot to ar palielinātiem nodokļiem azartspēļu organizatoriem.

Jarockis piezīmē, ka finanšu stabilitātes nodevas apjomu paredzēts pārskatīt 2012. gadā un tās fiskālā ietekme – 2,3 miljoni latu – nevarētu radīt būtisku negatīvu ietekmi uz banku sektoru kopumā.

Arī attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli ir realizēta vienošanās dokumentā paredzētā pieeja, apgalvo FM pārstāvis. Iepriekš ziņots, ka septembrī parakstītā vienošanās paredz ne vēlāk kā no 2013. gada pašvaldībām piešķirt tiesības noteikt nekustamā īpašuma nodokļa likmes likumā noteiktā koridora ietvaros, un "būtiski nepalielināt kopējo nodokļa slogu".

Savukārt Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) par musinošu uzskata FM attieksmi, "paaugstināto finanšu stabilitātes nodevu, kas ir papildu izmaksas tautsaimniecībai, formāli pieskaitot pie nodevām un tādējādi uzskatot, ka nākamajam gadam nodokļu slogs nav paaugstināts," portālu "Delfi" informēja LKA komunikācijas speciāliste Baiba Melnace.

LKA uzskata, ka FM attieksme nekādā ziņā neveicina konstruktīvu dialogu ar uzņēmējiem un uzticēšanos valdības solījumiem. LKA arī pievienojas LDDK viedoklim, ka valdība, 2012. gadā dubultojot finanšu stabilitātes nodevu, pārkāpj šo vienošanos un neievēro arī valdības deklarācijā iekļauto nodokļu nepaaugstināšanas principu.

"Nodeva pēc būtības ir nodoklis, ko ieskaita valsts budžetā vispārējo izdevumu finansēšanai, nevis atsevišķā fondā uzkrāj finanšu sektora stabilitātes garantēšanai, kas būtu šīs nodevas primārā funkcija. Turklāt ir pilnīgi skaidrs, ka paaugstinātā nodeva radīs papildu izdevumus tautsaimniecībai gluži tāpat kā jebkura nodokļa paaugstināšana," klāsta Melnace.

Jau ziņots, ka LDDK uzskata, ka valdība, atbalstot atsevišķu nodokļu celšanu nākamgad, ir pārkāpusi iepriekš slēgtās vienošanās ar biznesa sabiedrību, tāpēc LDDK sola vērsties pie Saeimas deputātiem, aicinot nepieļaut nodokļu palielināšanu nākamgad.

LDDK norāda, ka budžeta ieņēmumus paredzēts palielināt, paaugstinot azartspēļu nodokli, kā arī dubultot finanšu stabilitātes nodevu. Tā ieviesta 2011.gada budžetā, bet 2012. gadā to plānots dubultot. Ja Latvijā būs lielāka nodeva nekā kaimiņvalstīs, tad bankas zaudēs konkurencē ar pārējām Baltijas valstīm, jo šīs nodevas smagums tiks pārlikts uz banku pakalpojumu izmantotājiem – uzņēmējiem un fiziskām personām, brīdina LDDK.

Jau ziņots, ka valdība pirmdien ārkārtas sēdē atbalstīja 2012.gada budžeta projektu, kas vēl ir jāskata Saeimā. Valsts budžeta ieņēmumi nākamgad plānoti 4,516 miljardu latu apmērā, kas ir par aptuveni 0,25 miljardiem latu jeb 6% vairāk nekā šogad. Izdevumi nākamgad plānoti 4,64 miljardu latu apmērā jeb par aptuveni 114 miljoniem latu jeb 2,4% mazāki nekā šogad.

Kopumā nākamā gada konsolidētais budžeta deficīts būs aptuveni 125 miljoni latu. Pamatbudžetā pirmo reizi kopš 2004.gada plānots pārpalikums - 8,9 miljonu latu apmērā. Savukārt sociālajā budžetā joprojām būs deficīts – 133,8 miljoni latu. Atbilstoši ES metodoloģijai budžeta deficīts pēc Finanšu ministrijas aplēsēm būs 2,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt saskaņā ar aizdevēju novērtējumu – 2,5% IKP.

Nākamā gada budžetu FM plāno konsolidēt par 156 miljoniem latu. Starptautiskie aizdevēji gan pagaidām atzinuši konsolidācijas pasākumus par apmērām 125 miljoniem latu. Sarunas ar aizdevējiem par nākamā gada budžeta konsolidācijas pasākumiem ir noslēguma fāzē, to pirmdien pēc budžeta akceptēšanas valdībā atzina premjers Valdis Dombrovskis (V).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!