Foto: Baiba Bela/Alberta Bela ģimenes arhīvs.

"Ļoti negribējās atkārtot standarta frāzi par to, ka man ir slikti ar veselību un tāpēc nevaru jūs pieņemt," saka Alberts Bels, kad esmu ienācis viņa Āgenskalna dzīvesvietā divas nedēļas pirms viņa 85. dzimšanas dienas. Viens no visu laiku izcilākajiem latviešu rakstniekiem, prozas lielmeistars un modernists, kurš padomju varas apstākļos pratis risināt totalitārisma, okupācijas un vēstures sarežģītāko robežsituāciju jautājumus, joprojām rūpīgi domā un ieklausās gan Latvijas, gan pasaules procesos. Un ir skarbs, bet godīgs savā vērtējumā.

"Es zinu, ka cilvēka dzīve ir īsa, bet vienmēr dzīvoju ar tādu cerību, ka manai tautai būs saules mūžs. Mani nebiedē manas dzīvības laicīgums, taču nepanesama liekas tautas dzīvības zaudēšana." To Alberts Bels teica Latvijas Republikas Augstākās Padomes pirmās sesijas 4. sēde 1990. gada 4. maijā, un, šķiet, šo domu saglabājis arī līdz šodienai. Rakstnieka dzīves stāsts ir savijies ar latviešu tautas vēsturi un likteni ne tikai caur viņa literārajiem darbiem, bet arī aktīvu sabiedrisko darbu Latvijas labā.

"Manu sacīto neuztveriet kā aksiomu, es varu kļūdīties," saka Bels un uz īsu brīdi apklust. "Labi, Artur, dodiet vaļā savus jautājumus!"

Šogad aprit 60 gadu, kopš tika publicēts jūsu pirmais stāsts "Nakts etīde" (1963).

Jā, tā ir taisnība.

Vai jūs varētu raksturot, ko nozīmēja būt par rakstnieku toreiz, padomju okupācijas laikā, un ko tas nozīmē tagad?

Godīgi sakot, attieksme ir samērā līdzīga. Rakstnieks ir neērts subjekts jebkurā ģeopolitiskā telpā, jo nekad nevar zināt, kas viņam ienāks prātā. Viņš var piepeši sākt rakstīt pilnīgi neitrāli, bet var arī meklēt aktuālo notikumu cēloņsakarības. Ja otrais variants, tad pret rakstnieku nereti rodas nepatika.

Man ir kāds piemērs. Es uzmanīgi klausījos Alvja Hermaņa sarunu ar Gundaru Rēderu, un viņam bija vairākas interesantas tēzes. Hermanis teica, ka Latvija ir ieslēgusi pašiznīcināšanās režīmu. Tas bija ļoti smags teksts, un es sāku par to domāt, centos atcerēties, vai ir kāds fakts, kas pierādītu to, ko viņš saka. Vai zināt, kas man ienāca prātā? Sāga ar Policijas akadēmiju.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!