Konkursam iesniegtie darbi tika sadalīti un vērtēti piecās sekcijās: valststiesību un cilvēktiesību, tiesību teorijas un vēstures, civiltiesību, starptautisko tiesību un krimināltiesību. Tāpat kā iepriekšējos gados, lai nodrošinātu pēc iespējas objektīvāku darbu novērtēšanu, katras sekcijas darbus pēc konkrētiem kritērijiem vērtēja trīs autoritatīvi attiecīgās jomas speciālisti – augstskolu mācībspēki un dažādos amatos praktizējoši juristi. Uzvarētāji tika noteikti katrā sekcijā atsevišķi, bet arī kopvērtējumā tika piešķirta viena galvenā balva un divas veicināšanas balvas.
Par uzvarētāju tiesību teorijas un vēstures sekcijā tika atzīta Katrīne Pļaviņa ar darbu "Starptautisko un Eiropas Savienības tiesību normu piemērošana Latvijā – teorētiskie aspekti", kuru konkursam rekomendēja un kura zinātniskais vadītājs ir LU Juridiskās fakultātes docents Dr.iur. Jānis Neimanis. Savukārt veicināšanas balvu saņēma Mārtiņš Pētersons par darbu "Vispārējo tiesību principu nozīme normatīvo aktu hierarhijas kontrolē". Šo darbu konkursam rekomendēja tā zinātniskais vadītājs LU Juridiskās fakultātes lektors Juris Jelāgins.
Starptautiskajās tiesībās visaugstāko žūrijas novērtējumu saņēma Māra Stabulniece par darbu "Eiropas Savienības Pamattiesību harta – izpratne un nozīme privātpersonas pamattiesību aizsardzībā", kuru konkursam rekomendēja tā zinātniskā vadītāja LU Juridiskās fakultātes lektore Kristīne Dupate.
Civiltiesību sekcijā par uzvarētāju tika atzīta Santa Laizāne ar darbu "Psiholoģiskā terora darba vietā tiesiskais regulējums". Šo darbu konkursam rekomendēja J. Neimanis, bet darba vadītāja ir LU Juridiskās fakultātes lektore Velga Slaidiņa. Savukārt veicināšanas balvu šajā kategorijā saņēma Kristīne Kuriloviča par darbu "Dzīvokļa īpašuma tiesība", kuru konkursam rekomendēja tā zinātniskais vadītājs LU Juridiskās fakultātes profesors Dr.iur. Jānis Rozenfelds.
Valststiesībās visvairāk punktu saņēma Andris Lazdiņš par darbu "Eiropas Savienības prioritātes princips un dalībvalstu nacionālās konstitūcijas Lisabonas līguma gaismā". Viņa darbu konkursam rekomendēja tā zinātniskā vadītāja LU Juridiskās fakultātes docente Dr.iur. Anita Rodiņa.
Krimināltiesībās uzvarētājs netika noteikts, jo iesniegts bija tikai viens darbs. Tomēr šī darba autore Maruta Dzirko, kura bija iesniegusi pētījumu "Brīvības atņemšanas progresīvā sodu izpildes sistēma un ar to saistītās notiesāto tiesiskā stāvokļa izmaiņas", saņēma konkursa rīkotāju pateicību un uzslavu.
Vislielākā intriga bija konkursa kopvērtējums. Visu darbu konkurencē galveno balvu šogad ieguva K. Pļaviņa, savukārt veicināšanas balvas saņēma M. Stabulniece un M. Pētersons.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
