Kāpēc viens pēc pastaigas mežā no sevis nolasa 15 ērces, bet citam, kas gājis turpat blakus, nav piesūkusies neviena? Vai ērcēm tiešām ir iecienītās asinsgrupas un daži cilvēki garšo labāk par citiem, vai arī tās ir muļķības? Un kā ar kaitinošajiem odiem – kāpēc viens Jāņu svinētājs ar tiem gluži kā aplipis, bet citam tie gandrīz nemaz nedzeļ? Par odiem, ērcēm un citiem Latvijas dabā sastopamajiem kodējiem šajā podkāsta "Zinātne vai muļķības" epizodē iztaujājām entomologu Uģi Piterānu un profesori Baibu Rozentāli.
Mums nav nedz spēcīgu zemestrīču, nedz vulkānu, nedz tornado un postošu orkānu. Varbūt pa kādam spēcīgākam negaisam vai ilgstošākam karstuma vilnim. Šur tur pavasarī arī plūdi. Bet kopumā Latvija ir lieliska vieta dzīvei. Mērens klimats bez pārmērībām. Un indīgākais dzīvnieks ir odze, kas uz citu pasaulē mītošo indīgo čūsku fona tāds nieks vien ir. Tomēr arī Latvijā mežā gājējiem un tiem, kas rosās dārzos vai atpūšas pie dabas, ir savi ienaidnieki. Tie ir kaitinošie odi un ērces. Ja pirmie vairāk saistās ar sabojātu vakaru, niezošiem stilbiem un "kā-es-atkal-aizmirsu-paņemt-pretodu-līdzekli" pārmetumiem pašam sev, tad ērces jau uztveramas nopietnāk.
Par to, cik bīstamas ir ērces, vai tiešām tām garšo noteiktas grupas asinis, ko noteikti nedarīt pēc ērces piesūkšanās, kā vislabāk atbaidīt odus un vai kādreiz arī tie mūsu platuma grādos varēs izplatīt malāriju, zina stāstīt Latvijas Nacionālā dabas muzeja vecākais entomologs Uģis Piterāns un Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra "Latvijas Infektoloģijas centrs" galvenā ārste Baiba Rozentāle.
Kas pievilina knišļus
Vakarējot, piknikā vai laivu braucienā esot, ir cilvēki, kurus odi liek mierā. Iekož varbūt daži, kamēr citi blakus nevar no tiem vien atkauties. Ja pieņem, ka neviens nav lietojis speciālos atbaidīšanas līdzekļus, kas nosaka šo atšķirību? "Vienīgais, kas varētu būt, ir smaržas. Odus dažādas smaržas atbaida. Varbūt šo cilvēku āda izdala tādas smaržas, kuras odi sajūt, un tiem tās nepatīk. Taču tās ir tikai hipotēzes, kas vēl nav pierādījumos balstītas," spriež Rozentāle.
Tiesa, pēdējos gados veikti eksperimenti ar mērķi noskaidrot, kuri cilvēku tipiski izdalīti aromāti varētu efektīvāk atbaidīt odus, savukārt kuri aromāti tos piesaista. Piemēram, viena šāda pētījuma rezultāti 2023. gadā publicēti izdevumā "Current Biology". Eksperiments veikts Zambijā, kur odi ir ne tikai kaitinoša blakne būšanai dabā, bet arī bīstamu slimību izplatības vektors. Tur izveidots ar odu tīkliem norobežots voljērs ar malārijas pārnēsātājiem odiem tajā (Anopheles gamiae). Pa perimetru izvietotas teltis, kuras ar voljēru savienoja 20 metrus garas caurules. Teltīs pa nakti gulēja cilvēki, un to unikālais aromāts un izelpa pa caurulēm novadīta uz voljēru.
Cauruļu galā izvietots absorbējošs materiāls, kas savāca šo aromātu, kā arī tika uzsildīts un piesātināts ar CO2, lai imitētu guļoša cilvēka klātbūtni. Eksperiments veikts tumšajā diennakts laikā, jo šīs sugas odi ir visaktīvākie laika posmā no 22 vakarā līdz 2 naktī. Odiem nebija iespējas tieši piekļūt teltīs guļošajiem, kā arī šie odi nepārnēsāja malāriju, tāpēc pētījuma dalībnieki nebija apdraudēti. Odu kustību un to, pie kuras caurules tie izvēlējās pulcēties visvairāk, pētnieki naktī novēroja ar infrasarkano kameru palīdzību.
Secināts, ka dažu dalībnieku aromāti tiešām izraisīja būtiski lielāku odu interesi. Izdevās arī noteikt gaistošos savienojumus, kas par to atbildīgi. Tās ir karbonskābes – organiskas skābes, kuru molekulas satur karboksilgrupu. Konkrēti – sviestskābe, izosviestskābe, izobaldriānskābe un metilketona acetoīns. Šos savienojumus izdala baktērijas uz cilvēku ādas. Savukārt visnepatīkamākais odiem bija aromāts, kur šo savienojumu bija salīdzinoši mazāk, bet bija augstāks eikaliptola sastāvs. Tas konstatēts vienam no pētījuma dalībniekiem, un zinātnieki spriež, ka šī īpašība varētu būt saistīta ar konkrētā cilvēka uztura paradumiem.
Bet kā ar ērcēm? Vai tām ir iecienītākie "upuri" un asins grupas? "Manā praksē tam nav nekādas nozīmes. Nedz rēzus faktoram, nedz asins grupai," stāsta Rozentāle. To apstiprina arī līdz šim veiktie pētījumi. Šī joma vispār izzināta samērā maz, un arī rezultāti ir neviennozīmīgi.
Savulaik "Campus" ar jautājumu, kāpēc viens tajā pašā mežā var "salasīt" 10 un 20 ērces, kamēr citam nebūs neviena, vērsās pie entomologa Voldemāra Spuņģa. Viņš norādīja, ka ērces šajā ziņā nav diez ko izvēlīgas un negaida "garšīgāko" upuri. Būtībā ērces "krīt" uz jebko, kas patrāpās ceļā. Un, ietrāpot ērču midzenī, var tiešām uzreiz salasīt veselu kaudzi.
Uģa Piterāna ērču "rekords" ir ap 50 ērcēm vienā reizē.
Kā atbaidīt odus?
Ja esi viens no tiem cilvēkiem, kurus odi labprāt "ēd", noteikti izmēģinātas vairākas metodes to atbaidīšanai. Kas strādā vislabāk? Vai ir arī kāda tautas metode, kas iedarbojas? Lūdzām entomologam vērtēt klausītāju iesūtītos risinājumus – sākot no maltas kafijas dedzināšanas un aromātiskajām svecēm līdz pat dažādām ietaisēm, kas emitē cilvēkiem nedzirdamu, bet odiem it kā nepatīkamas frekvences skaņu. Cik droši cilvēkam ir veikalos nopēramie repelenti ar augstu DEET saturu? Vai Latvijā ir kādi reģioni, kur ērces ir izteikti vairāk? Un kad būs vakcīna pret laimboreliozi? Klausies podkāstu "Spotify", "Apple Podcasts" un citās platformās, kā arī skaties video ierakstu vietnē "YouTube".
