"Es vēlētos atgādināt, ka Latvijas valstij vēl aizvien pieder 51% "Lattelekom" akciju, savukārt DLRTC atrodas pilnīgā Satiksmes ministrijas kontrolē un pārraudzībā. Tas nozīmē, ka šādu akcionāru līgumu noslēgt būtu bijis un ir iespējams," norāda Šķēle.
Bijušais politiķis ir pārliecināts, ka, noslēdzot akcionāru līgumu starp DLRTC, Satiksmes ministriju un "Lattelekom", būtiski izmainītos spēku samērs starp Latvijas pusi, "Lattelekom" un LMT ārvalstu akcionāriem par labu Latvijai. Viņš arī uzsver, ka tas būtiski celtu Latvijas valstij tieši vai netieši piederošo LMT daļu vērtību un nodrošinātu stabilu nākotni arī digitālās televīzijas projektam.
"Noslēdzot minēto akcionāru līgumu, tiktu nodrošināts kopīgs 51% balsojums LMT kopsapulcēs, un Latvijas valsts nodrošinātu savu kontroli pār šo uzņēmumu, kas tagad neizdarības un nekompetences dēļ ir pilnībā nodota ārvalstu akcionāru rokās, piedevām drastiski samazinot Latvijas valsts īpašuma vērtību," uzskata Šķēle.
Bijušais politiķis tāpat norāda, ka akcionāru līgums ļautu DLRTC garantēti saņemt to minimumu dividenžu, kas nepieciešamas digitālās televīzijas ieviešanas pirmajos gados, kad ir jārēķinās ar negatīvu naudas plūsmu. Akcionāru līgums, pēc Šķēles domām, ļautu arī izdevīgāk izmantot DLRTC īpašumā esošos 23% LMT akciju kā nodrošinājumu bankas kredītiem vai galvojumiem, panākot labākus nosacījumus DLRTC no bankas puses.
Šķēle ir pārliecināts, ka šāds akcionāru līgums starp DLRTC, Satiksmes ministriju un "Lattelekom" būtu saistošs arī "Lattelekom" tā akcionāru savstarpēja īpatsvara maiņas gadījumā, par ko šobrīd tiek runāts mierizlīguma sarunās, kā arī DLRTC pārdošanas privātiem investoriem gadījumā.
"Mani apsvērumi, kurus var novērtēt ar auditoru palīdzību ļoti precīzi, LMT valsts akciju cenu ļautu pacelt vismaz par 15-20%, kas nozīmētu, ka DLRTC 23% LMT akciju, kas vienas pašas bez apgrūtinājumiem maksā šobrīd aptuveni 72-128 miljonus ASV dolārus, varētu maksāt vismaz 82-147 miljonus ASV dolārus," apgalvo Šķēle.
Viņš atzīst, ka vienlaicīgi, protams, sadārdzinās DLRTC iegādes cena privātam investoram, bet ilgtermiņa garantijas par stabilu dividenžu politiku un citiem būtiskiem jautājumiem, kas būtu fiksēti akcionāru līgumā, noteikti būtu lielāks ieguvums. Arī gadījumā, ja tiks pieņemts lēmums nepārdod DLRTC, bet atstāt to valsts pārziņā, akcionāru līgums nodrošinātu būtisku DLRTC pozīciju uzlabošanu gan no finansiālā aspekta dividenžu politikas sakarā, gan ļautu pacelt DLRTC kredītspēju, norāda Šķēle.
Bijušais politiķis piebilst, ka ir zināms pretējs piemērs, kad ar valdības ziņu tika noslēgts akcionāru līgums starp valsti un AS "Ventspils nafta" akcionāru AS "Latvijas naftas tranzīts". Šis līgums būtiski samazināja valsts kā lielāka akcionāra rīcībspēju šajā akciju sabiedrībā. Savukārt Šķēles piedāvātais risinājums ļaujot panākt tieši pretējo - būtiski uzlabot valsts kontrolētu mazākuma akciju turētāju pozīcijas, tādējādi dodot valstij ieguvumu vienkāršā veidā.