Neviens šodien vairs neapstrīd pārtikas ietekmi uz veselību, taču izrādās, ka mūs ietekmē pat tas, ko uzturā lietojuši mūsu vecvecāki, raksta specializētais portāls "Science Alert".
Par visiem cilvēka fiziskajiem "raksturlielumiem" atbild gēni, un ģenētikas rītausmā uzskatīja, ka tie nemainās. Taču vēlākā gēnu pētniecības nozare epiģenētika šo priekšstatu pamatīgi sašūpoja. Izrādījās, ka gēnu izmaiņas notiek, turklāt neietekmējot pašu DNS sekvenci.
Gēnu funkcijas var ietekmēt vides faktori – piemēram, identiskie dvīņi attīstās no vienas apaugļotas olšūnas un viņiem ir vienāds gēnu sastāvs. Tomēr, dvīņiem novecojot, viņu izskats var atšķirties atšķirīgas vides iedarbības dēļ. Piemēram, viens dvīnis ēd veselīgu līdzsvarotu uzturu, savukārt otrs neveselīgu, kā rezultātā viņiem atšķiras gēnu izpausmes, kas ietekmē aptaukošanos.
Cilvēkiem ir ierobežotas iespējas kontrolēt dažus vides faktorus, piemēram, gaisa kvalitāti. Tomēr citus faktorus cilvēks var kontrolēt: fiziskās aktivitātes, smēķēšanu, stresu, narkotiku lietošanu un atrašanos kaitīgā vidē, piemēram, plastmasas, pesticīdu un fosilā kurināmā, tostarp automašīnu izplūdes gāzu ietekmē.
Vēl viens no šādiem kontrolējamiem faktoriem ir uzturs, ko pēta uztura epiģenētikas apakšnozare. Šīs disciplīnas raksturojums ietverams divos priekšstatos – "tu esi tas, ko tu ēd" un "tu esi tas, ko ēda tava vecmāmiņa".
Parasti uzturu mēs uztveram kā "degvielu", kā enerģijas avotu, taču jaunākie pētījumi rāda, ka pārtika "runā" ar mūsu gēniem, nosakot ķermeņa darbības virzienu līdz pat šūnu līmenim. Tiek uzskatīts, ka pārtika pirmsdzemdību un agrīnā pēcdzemdību periodā ietekmē slimības pieaugušo vecumā, piemēram, diabētu un sirds slimības.
Jaunākie uzskati ir, ka vielmaiņa nav tikai ķīmiska "rūpnīca" vielu pārveidošanai, bet gan regulējošs interfeiss, ko veido vide; savukārt pārtika ir vairāk nekā tikai "degviela", to uzskata kā vides iedarbības formu.
Īsāk sakot, uztura epiģenētika pēta par to, kā jūsu un jūsu vecāku un vecvecāku uzturs ietekmē jūsu gēnus, un to, kā cilvēka uztura izvēle šodien ietekmēs viņu nākamo bērnu ģenētiku.
Pētījumā par pārtikas ietekmi uz ģenētiku zinātnieki izmanto konkrētus vēstures notikumus, kad iespējams izsekot sabiedrības uztura īpatnības. Viens no šādiem notikumiem ir Nīderlandes "bada ziema" Otrā pasaules kara beigās, kad nacistu okupācijas laikā nīderlandieši iztika apmēram ar 400 līdz 800 kalorijām dienā (ieteiktā norma ir 2000 kaloriju dienā). Bada dēļ nomira apmēram 20 tūkstoši nīderlandiešu, bet 4,5 miljoniem cilvēku bija nepietiekams uzturs.
Pētījumi atklāja, ka bads izraisīja epiģenētiskas izmaiņas IGF2 gēnā, kas saistīts ar augšanu un attīstību. Šīs izmaiņas ietekmēja muskuļu augšanu gan badu pārcietušo grūtnieču bērniem, gan viņu mazbērniem. Nākamajās paaudzēs tas izpaudās kā aptaukošanās, sirds slimību, diabēta un zema dzimšanas svara risks.
Šie atklājumi pierādīja, ka vides faktori, piemēram, bads, var izraisīt epiģenētiskas izmaiņas pēcnācējos, kas var nopietni ietekmēt viņu veselību, tāpēc zinātnieki piekodina topošajiem vecākiem pievērst īpašu uzmanību uzturam, domājot par potenciālo bērnu veselību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
