Foto: Publicitātes foto
Европарламент поддержал последние элементы для создания Европейского банковского союза, предусмотрев единую процедуру спасения банков и улучшив систему гарантирования депозитов. Кришьянис Кариньш ("Единство") подчеркивает, что это важный шаг для восстановления доверия к банковской системе в Европе.

Внимание! Эта статья опубликована в рубрике "Сообщения партий" без редакторской правки.

"Banku savienība ir atbilde uz ekonomikas krīzes rezultātā zaudēto uzticību banku sistēmai. Tas ne tikai palīdzēs atjaunot uzticību, bet arī pasargās nodokļu maksātāju makus iespējamo banku krīzes gadījumā," uzsver deputāts. "Pirmkārt, noguldītāji jutīsies droši. Arī bankas jutīsies drošas aizdot līdzekļus iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Un, ja kāda banka sastapsies ar nopietnām problēmām, būs vienota prognozējama procedūra nevis katru reizi tā būs jāizdomā no jauna, lai dzēstu kārtējo ugunsgrēku. Tas viss atstās pozitīvu ietekmi uz Eiropas ekonomikas attīstību kopumā," norāda K. Kariņš.

Banku savienības izveide balstās uz četriem elementiem: vienādas prasības visām ES bankām; vienota Eiropas banku uzraudzība; vienoti banku glābšanas noteikumi un fonds; uzlabota depozītu garantiju sistēma.

Līdz ar šīs dienas balsojumu ir apstiprināti banku glābšanas noteikumi, kas sakārto procesu visā ES. Tie paredz, ka atbildība par zaudējumiem būs uz banku īpašnieku, nevis nodokļu maksātāju pleciem. Tāpat ir paredzēts izveidot vienotu fondu banku glābšanai, kurā iemaksas veiks pašas bankas. Parlaments šodien arī atbalstīja uzlabotu depozītu garantiju sistēmu, paredzot ātrāku depozītu atmaksu, t.i. 7 dienu laikā. Visi šodien pieņemtie banku savienības elementi stāsies spēkā no 2015.gada 1.janvāra.

Jau pagājušā gada septembrī EP atbalstīja banku savienības uzraudzības procedūru, kura paredz kā Eiropas Centrālā banka (ECB), kas paredz pilnvaras ECB tieši uzraudzīt aptuveni 130 lielākās Eiropas kredītiestādes, kuras veido 80% banku sektora. Pārējās kredītiestādes uzraudzīs nacionālie uzraugi. ECB varēs iejaukties visu banku darbībā, ja to uzskatīs par nepieciešamu banku sektora stabilitātei — apturēt bankas darbību, apstiprināt banku apvienošanu un pārdošanu, kā arī pasludināt to "ārkārtas" stāvokli. Valstis, kuras nav eirozonā varēs lemt par dalību šajā uzraudzības mehānismā. Uzraudzības mehānisms sāks darboties 2014.gada novembrī. Arī Latvijas trīs lielākās bankas nonāks tiešā ECB uzraudzībā.

Likumdošana par vienotām prasībām visām ES bankām jau ir pieņemta un stājusies spēkā no šī gada 1.janvāra.

Krišjānis Kariņš strādā EP Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā un Ekonomikas un monetāro lietu komitejā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!