Pirms diviem gadiem, 2022. gada 9. maijā, pieredzējām vēsturisku notikumu – ASV prezidents Džo Baidens parakstīja lendlīzes likumu par atbalstu Ukrainas aizsardzībai. Kopš Otrā pasaules kara tas notika pirmo reizi. Likums uzreiz arī stājās spēkā, bet programma darboties tā arī nesāka. Likums bija spēkā līdz 2023. gada oktobrim. Vai tā bija sabotāža? Ja atbilde ir "jā", tad kurš ir atbildīgs – Ukraina vai ASV? Šo situāciju lūdzām komentēt vairākiem ekspertiem gan no ASV, gan Ukrainas.
Opozicionāram Borislavam Berezam vaicājām – tā kā lendlīze netika aktivizēta, vai notika sabotāža? Bijušais deputāts atbildēja, ka "lendlīzi sabotēt var tad, kad tā nepieciešama. Brīdī, kad lendlīzes likums tika parakstīts, mēs citu programmu ietvaros no ASV saņēmām visu, kas mums patiešām bija nepieciešams".
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
