Brīnās mediji un paši politiķi. Kā pieņēma lēmumu liegt krievu valodu sabiedriskajos medijos

Priekšlikumu iesniedza septembrī. Te viena no retajām precīzas informācijas drupačiņām par to: Nacionālās drošības koncepcijā (NDK) iekalts pavisam precīzs mērķis – panākt, ka no 2026. gada 1. janvāra sabiedrisko mediju radīts saturs krievu valodā netiek finansēts no valsts līdzekļiem. Šo drumstaliņu no mutes izmeta Ritvars Jansons (NA), kādreizējais Kultūras ministrijas (KM) parlamentārais sekretārs. Vaicāts par šīs koncepcijas izstrādes gaitu, viņš pēc 52 sekundes gara vispārīga paskaidrojuma bravūrīgi pārtrauc sarunu, noliekot klausuli.

Koncepcijas punkts par krievu valodas liegumu sabiedriskajos medijos bija pārsteigums ne tikai šīs jomas uzraugošajai Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) un Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamentam. Kā izriet no "Delfi" noskaidrotā – tas izbrīna arī daļu no politiķiem, kuri paši šo lēmumu pieņēma.

Publisko pēc apstiprināšanas

Katra jaunievēlētā Saeima izstrādā savu NDK, kurā ietverta vispārīga informācija par konkrētajā laikā un tuvākajā nākotnē aktuāliem drošības jautājumiem. Arī šīs Saeimas nesen apstiprinātais dokuments formas ziņā daudz neatšķiras no iepriekšējiem, tomēr daļā sabiedrības neizpratni raisīja līdz šim NDK neizmantota prakse – ietvert pasākumu ar konkrētu tā izpildes datumu, proti, sabiedriskie mediji no 2026. gada neradīs saturu krievu valodā.

Problēmas ar minētā priekšlikuma iesniegšanas un virzības šķetināšanu rada slepenība, kas saistīta ar