Urbanovičs: par 'Šlesera kratīšanas' balsojumu nav ko kaunēties, jo sēde bija nelikumīga

Diskusijā par Valsts prezidenta vēlēšanām frakcijas atklātajā sēdē Boriss Cilevičs, kurš iestājās pret Valda Zatlera pārvēlēšanu, atgādināja, ka Zatlers savā runā, kurā rosināja Saeimas atlaišanu, "par ieganstu izmantoja tieši Saeimas balsojumu, un faktiski tas pārmetums bija tieši mums, ka mēs it kā atbalstām oligarhus, negribam cīnīties pret korupciju". Kā ziņots, SC deputāti balsojumā atturējās, un kratīšana pie Šlesera netika atļauta. Par balsoja 35 deputāti no "Vienotības" un Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK, pret bija septiņi "Par labu Latviju" pārstāvji, bet atturējās 37 deputāti no SC un Zaļo un Zemnieku savienības.

"Mīļie ļaudis, atcerieties: pagājušo ceturtdien ārkārtas sēdes sasaukšana bija pret Satversmi, tā bija nelikumīga. (Saeimas) Prezidijs rīkojās, pārkāpjot Satversmi," uz Cileviča teikto asi reaģēja Urbanovičs.

Urbanovičs apgalvoja, ka tikai ģenerālprokurors var prasīt "imunitātes traucējumu" kādam deputātam. "Kāpēc jūs par to nerunājat, kāpēc jūs meklējat opozīcijā, ka viņi kaut ko tur nenoreaģēja?" vērsās Urbanovičs arī pie klātesošajiem žurnālistiem.

SC frakcijas vadītājs norādīja, ka "bija absolūti skaidra prettiesiska provokācija", jo tikai ģenerālprokurors, ne izziņas veicējs vai kriminālprocesa vadītājs, varēja vērsties Saeimā. "Prezidijam to vajadzēja izvērtēt un vērsties pie prokurora, lai viņš nāk un prasa, bet tā vietā tas viss tika sūtīts uz Mandātu komisiju, kas sāka labot kļūdas un iztaujāt prokuroru, prokurors sāka rakstīt pretrunīgas vēstules," savu versiju par pagājušās nedēļas notikumiem klāstīja Urbanovičs.

"Šajā situācijā parlamenta vairākums, tie, kas nobalsoja pret vai atturējās, tā kā mēs, rīkojās absolūti adekvāti, jo tā bija politiska provokācija ar izrēķināšanās elementiem," paceļot balsi, klāstīja Urbanovičs. SC līderis arī norādīja, ka viņam par ceturtdienas balsojumu neesot kauns, jo ārkārtas sēde bija Prezidija kļūda, par ko tam vajadzētu atbildēt.

"Cita veida, kā nepiedalīties šajā sēdē, nostādot sevi ārpus šīs te provokācijas, mums nebija – mēs nevarējām to apspriest, tas bija spontāni turpat zālē, viss notika strauji," klāstīja Urbanovičs, uzsverot, ka notikušajam nebija saistības tieši ar Šleseru. Viņš norādīja, ka esot "kaut kādi supervaroņi, supervara, pārsvarā tā ir prese vai izziņas iestādes, kas cilvēkus soda, tiesā, un nevienam nav nekādas daļas".

Urbanovičs bija sašutis par to, ka "specdienesti veido politisko dienaskārtību". "Galvenais, ka žurnālisti to visu ņem un priecājas, ka tikai to ienīsto Saeimu varētu pazemot. Jūs pazemojat paši sevi, savu izvēli, (…) jūs tāpat ievēlat Saeimu un pēc tam to pazemojat," saērcināti pie žurnālistiem vērsās Urbanovičs.

Kā vēstīts, atļauju kratīšanai Šlesera mājās KNAB lūdza trešdien sāktās vērienīgās operācijas ietvaros. Trešdien KNAB veica kratīšanu īpašumos, kas, pēc izmeklētāju domām, pieder par Latvijas oligarhiem dēvētajiem politiķiem - Andrim Šķēlem, Aināram Šleseram un Aivaram Lembergam. KNAB 20.maijā sācis kriminālprocesu pēc vairākos Krimināllikuma pantos paredzēto noziedzīgo nodarījumu pazīmēm - par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, izvairīšanos no deklarācijas iesniegšanas, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kukuļņemšanu, kukuļdošanu, neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos un valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

Pirmdien KNAB paziņoja, ka kriminālprocess ierosināts par 11 personu iespējamiem noziedzīgajiem nodarījumiem, sešas no šīm personām ir valsts amatpersonas. Lietā figurē 26 komercsabiedrības, un KNAB šajā lietā lūdzis palīdzību piecām ārvalstīm.