Nostalģija ir stingrāka nekā sažmiegts kulaks. 50 Cent koncerta apskats

Esmu novērojis, ka reperiem bieži vien nepatīk, ja par reperiem raksta cilvēki, kas nav reperi. Te nu es esmu – autors ar daudzu gadu pieredzi metāla mūzikā, kurš raksta par 50 Cent koncertu "Arēnā Rīga". Taisnības labad jāatzīst, ka piekrītu – par nozarēm jāraksta tiem, kas tajās niansēti orientējas. Taču 50 Cent šaurāku nišu ir pāraudzis līdz popkultūras fenomena statusam, un to savukārt morālas tiesības vērtēt ir jebkuram mūzikas mīļotājam. Piemēram, man un tev!

Gatavojoties apskata rakstīšanai, pirms koncerta īsi aprunājos ar četriem cienījamiem hiphopa kultūras pārstāvjiem Latvijā, taujādams, ko viņiem nozīmē albuma "Get Rich or Die Tryin" 20 gadu jubilejas svinību anturāžas ierašanās Rīgā. Viedokļi bija dažādi. Viens no mūziķiem 50 Cent salīdzināja ar Verku Serdučku, proti, viņš ir šovam domāts tēls. Vien spīguļojošās parodijas vietā uz skatuves ir pārspīlēti nopietnais divtūkstošo gadu bandīts.

Tas zināmā mērā sasaucas ar kāda cita ilggadēja Latvijas hiphopa kultūras pārstāvja skaidrojumu, ka klasiskais gangstera tēls savu aktualitāti zaudējis, kad Kanye West, Kid Cudi, Drake un citi izpildītāji 2000. gadu pirmās dekādes beigās repu ieveda nākamajā ērā, līdz ar to 50 Cent jau labu laiku nav starp aktuālajiem smagsvariem. Tas gan neliedz viņam uz diviem vakariem "aizsist" arēnu, lai sarīkotu šovu, kurā nostalģija ir stingrāka nekā sažmiegts kulaks.

Ienākot telpā vairāk nekā stundu pirms galvenā mākslinieka, uzreiz top skaidrs – laba stāvvieta būs jāizkaro un jāsargā. Tieši tobrīd iesildītāja statusā esošais Busta Rhymes gavilē, ka uz koncertu esot sanākuši 20 tūkstoši ļaužu, taču es brīdinu, ka šīs statistikas vienīgais avots man ir reperis, kurš neilgi pirms datu deklamēšanas no skatuves solīja mīlēt latvju zeltenes visu nakti. Citiem vārdiem sakot: šo ciparu gribētos pārbaudīt dubultā