Erotika nav ne porno, ne sekss
Meklējot informāciju par erotiku, piemēram, lai par to veidotu aprakstu, parastajos uzziņu avotos nākas sadurties galvenokārt ar informāciju par seksu un pornogrāfiju. "Kad mēs gribam kaut ko iegūt, kļūt par īpašniekiem, tad pār mums valda uzbudinājums, un tad erotika kļūst par pornogrāfiju," skaidro Brēmenes sociālo zinātņu profesore Annelija Keila, kura pievērsusies ķermeņa, prāta un dvēseles mijiedarbības izpētei. Un "porno ir neerotisks," saka Hamburgas psihologs Oskars Holcbergs.
Sekss var būt ļoti neerotisks. Piemēram, ja mēs to nemaz nevēlamies un pamanām to par vēlu. "Es tikai šo uzlikšu, lai palags nesasmērējas," kāds saka, paklādams uz gultas frotē dvielīti. Njā, visa erotika pagalam. Seksam ir jānoved pie orgasma, savukārt erotikai nepiemīt tik skaidrs pielietojums. Sekss ir akts. Erotika ir nojausma par izjūtu – par kaut ko satraucošu, aplaimojošu, kāda ir nepārvaramā vēlme šeit un tagad apskaut visu pasauli.
Saite ar pasauli, dzīvesprieks, lūk, kas ir erotika. Mūžsenā saplūšanas tieksme ir tā, kas dzen mūs dzīvē uz priekšu. Erotika ir visuresoša, gaisā, pie jūras, trokšņainajā pilsētā, bet pilnīgi noteikti beidzas uz erotikas preču veikala sliekšņa. Tam, ko mēs varam nopirkt, vairs nepiemīt noslēpumainība. Prece nekad nevar būt erotiska. Siksniņās un ādas krūšturos iemiesojas erotika tikai tad, kad domājam par mīļoto cilvēku. Tad tie no tehniskas detaļas pārvēršas par kaut ko uzbudinošu.
Mēs varam erotiski uztvert arī brīnišķīgi nostrādātu mēbeli, piemēram, galdu, pārvelkot ar roku lēnām pāri tā gludajai virsmai. Tad pirkstu galiņi sajūt izcilo roku darbu, cilvēcisko meistarību, radošo garu, mākslu, pārsteigumu, apbrīnu – tas viss ir ļoti erotiski. Un otrādi – erotikas pastāvēšana liek māksliniekam ķerties pie sava radošā darba. Gleznas, skulptūras, romāni, dzeja, operas, balādes, dejas, rokenrols – kas gan tas būtu bez erotikas?
Erotika – kur un kā to atrast
Daži saka, ka tā piemīt kaķiem, bet citi, ka Šarlam Aznavūram, vēl citi – ka tā slēpjas rokas kustībā, pavasara pievakarē, baltos, gaisīgos aizkaros, kas stiepjas līdz grīdai, rododendra ziediem... "Patiesībā nav nekā, kam nevarētu piemist šāds starojums," saka profesore Annelija Keila. Erotika var ietvert visas maņas uzreiz: saldo gaisu, maigās krāsas, smalkos toņus. Tā ir straume, kas plūst mums cauri, tieši pa vidu. Kādā interneta forumā kāds cilvēks ir uzrakstījis: "Erotika ir, kad taurenis nolaižas tev uz rokas un pēc kāda laika vienkārši atkal aizlido."
Vai ir kāds kopsaucējs? Piemēram, vai visiem šķiet, ka supermodele Heidi Kluma ir erotiska? Nē! Daži iebildīs. Kur slēpjas smalkums, noslēpumainība? Tāds būtu noteikums. Un Džordžs Klūnijs? Nujā, daži teiks, kur tad ir tas āķis, kas šī vīrieša izskatu daudzu sieviešu acīs padara tik pievilcīgu? Netrenēta, alkatīga acs vispirms meklēs erotikas dziņas tajā, kas ir skaidri redzams: krūtis, kājas, dibens, muskuļu kustības. Ar to vien nepietiek, kā drīz vien kļūst skaidrs, skatoties uz profesionāli koptu skaistu ķermeni. Ķermenis ir dvēseles tulks – tas tulko dvēseli acīmredzamajā valodā. Šī iemesla dēļ ne katrs ķermenis ir juteklisks. Erotika atrodas slēptākajos slāņos un nevis acīs krītošajā ķermeniskuma reklamēšanā. Tāpēc arī nūdismā un saunā nav erotikas.
Perfekti skaistiem cilvēkiem nav automātiski erotiskas iedarbības uz citiem, un tas ir divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, skaistums pats par sevi ir garlaicīgs un, otrkārt, vieni un tie paši signāli uz dažādiem cilvēkiem iedarbojas atšķirīgi. Erotika ir ļoti saistīta ar fantāziju. Tā uzdod mīklas, veido iedomu tēlus. Erotisks ir tas, kas mūsos raisa atbildi. Tad signāls ir sasniedzis savu mērķi, nonākot dziļi dvēselē, arī neapzinātajā līmenī, kur kairinājuma izraisītā ķīmiskā reakcija dara savu darbu.
Erotikai nav noteikti jābūt saistītai ar kaut ko skaistu. Un tā ir brīnišķīga ziņa. Uz dzīves skrejceļa visiem ir vienādas iespējas atmirdzēt erotikā. Strups deguns, bedrītes vaigos, šķirba starp zobiem, platas pēdas – tas viss padara cilvēcisku, pieejamu, erotisku, to pateiks katrs, kuru kaut kas cieši saista ar cilvēkiem, kam piemīt iepriekšminētās īpašības.
Erotika ir kāda atmiņa, saistība ar kaut ko, ilgas. Kaut kur smadzeņu šūnu neskaitāmajos posmos notiek klikšķis – un acumirklis kļūst maģisks. Mīlestība var sākties. Vai arī nē. Tai ar to nav sakara. Erotikai nav mērķa. Tā ir viegla bagāža bez nolūka.
Erotika – un kā ar mums pašām?
Skaistākais ir tas, ka erotika ir ar mums, kad mēs tai ļaujamies. Vai mēs to izrādām vai nē. Runa ir par dzīvesprieku, dzīves plūsmu, spēku, jutekliskumu. "Erotiski stiprs starojums piemīt tiem cilvēkiem, kuriem ir spēcīga pašapziņa par savu sievišķību vai vīrišķību," saka psihologs Oskars Holcbergs. "Erotika ir cilvēciskās komunikācijas veids," tā vēsta kāds leksikons.
Mēs varam izkopt savu erotiku. Mēs varam, piemēram, rītos nostāties pie atvērta loga, apsveikt sauli un jauno dienu, izstaipīties, sajust, kā vēderam pieskaras vējš. Vai arī pēc vannas ieziesties ar eļļu un apvilkt mīkstu frotē halātu, apjaust, cik pasaule ir laba. Vismaz šeit, tagad, šajā brīdī.
Sevi drošāk izjust noteikti palīdzēs lieliskas džinsu bikses, mīļas kurpītes, lakatiņš – tie apģērbi un aksesuāri, kas mums palīdz justies pareizi. Opel Corsa pārvēršas par Ferrari, kad mēs saposušās tajā iesēžamies. Erotika ir kustības izjūta. Bez kāda prieka iesēžoties automašīnā, arī lieliskais Ferrari liksies kā necils Opel. Un tas ir erotikas faktors, ko mēs pašas nosakām.
Vajag atbrīvot savu iekšējo sparu, ļauties tam, pabīdīt to pāri laiskuma robežai. Spert drošu soli, nevis tipināt, smaidīt, nevis rādīt skābu seju., iztaisnot plecus un piekopt noslēpumainību. Erotika slēpjas nezināmajā, bet tas, kurš uzkrītoši saģērbjas, izrāda savus centienus labi izskatīties. Cita lieta – nesaspringtums, pašapzinīgums. Kas visu laiku atvainojas, bezmaz vai par to, ka vispār atrodas pasaulē, tam trūkst pozitīvisma. Erotika ir caurcaurēm pozitīva. Sekss pazīst tumšās puses, mīlestība var būt dramatiski nelaimīga – erotika nekad, tā ir tīrs prieks un labsajūta.
Un kas attiecas uz vecumu – vai tas padzen mūs no šī universālās kaisles avota? Nē. Erotika ne tuvu nav saistīta tikai ar jaunību vien. Agrāk pastāvēja uzskats, ka erotika sievietei pēc 40 gadu vecuma ir nepiedienīga – ja vien viņa nebija Marlēna Dītriha vai kāda cita zvaigzne. Māte bija cilvēks, kas gādā par siltumu un ēdienu, bet viņas sievišķīgumam vajadzēja tikt apslēptam viņas slepenākajos sapņos. Mūsdienās tas vairs neattiecas pat uz sešdesmitgadīgām vecmāmiņām. Viss ir iespējams.
Un labi, ka tā. Aizkaitinājumam par to, ka fiziskā pievilcība mainās, varbūt pārvietojas uz citām vietām, nav jāsatricina pamati. Erotika slēpjas mūsos – mēs varam uzkrāt erotiskus iespaidus un jebkurā brīdī tos atsaukt atmiņā, arī, ja partnera nav klāt. Tas, kas neļauj novecošanai vai vienatnei sevi nomākt, vienmēr paliek atvērts un izzinošs.
"Bez atvērtības un zinātkāres nav erotikas," saka Annelija Keila. Savukārt tas, kurš attiecībās vai savā vientulībā noslēdzas, zaudē kādu tiesu dzīvesprieka, kā arī erotiskās izteiksmes spējas. Kādu laiku tas, protams, notiek arī brīvprātīgi, jo tad mēs zināmā mērā esam piesātināti, un ne tik ļoti kārojam pēc visa jaunā, kad esam nonākuši pastāvīgās mīlošās attiecībās. Šis ir arī iemesls, kādēļ pārāk liela harmonija mīlestībai bieži atņem spēku.
"Kopdzīve ir neerotiska," vairāk vai mazāk ironiski saka vācu pāru psihoterapeits Pēters Lausters. Sarunas par naudu un atkritumu iznešanu aizvaino nemirstīgo dīvu – Erotiku. No otras puses, mīļotais cilvēks vēl pēc divdesmit kopdzīves gadiem var likt aizrauties elpai, kad viņš savā īpatnējā veidā paņem kafijas tasīti, mazliet paskatās pār krūzes maliņu un lēnām ceļ pie mutes.
Erotisku kairinājumu izraisītājiem nav vecuma robežu, jo pēkšņi mums kaut kas saistās ar kādu skatienu, smaržu, melodiju un – patīkamā kņudoņa ir atkal klāt, gluži kā pirms daudziem gadiem. Mēs varam ilgi nesāt sevī neatbildētas erotiskas ilgas un atmiņas. Varam ierakties darbā pie doktora disertācijas un visu enerģiju veltīt šim mērķim, varam pievērsties rūpēm par kādu radinieku un par visu pārējo aizmirst. Taču pietiks ar vienu mazu, brīvu brīsniņu, un erotiskās atmiņas atkal būs klāt. Erotika būs tikai uz laiku paslēpusies. Tā nomirs tikai reizē ar mums. Kā saka Annelija Keila: "Erotika ir kaislīgas dzīves aura."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
