"Pa tālruni skursteņslauķis slavēja sevi deviņos augstumos un sacīja, ka viņam esot ap 30 gadu pieredze skursteņu tīrīšanā," stāsta saimniece. Skursteņslaucītājs skursteni esot iztīrījis, taču vakarā, iekurinot plīti, saimniece pamanījusi, ka kaut kas nav kārtībā. Arī pēc atkārtotiem labojumiem saimniece ar situāciju nebija apmierināta, turklāt uz tālruņa zvaniem skursteņslaucītājs vairs neatbildot. Saimniece iedzīvotājiem iesaka uzmanīties no neprofesionāļiem, kas visticamāk vēlas tikai naudu.
Turpretī vainotais skursteņslaucītājs Uldis Augucēvičs, kurš esot ieguvis amata kvalifikāciju, atzīst, ka kundzes māja ir īsta bēdu ieleja: krāsnij esot ap 50 gadu un tā ir ļoti sliktā stāvoklī. Ar palīgu darījuši, ko varējuši, turklāt par ļoti niecīgu samaksu.
Viņaprāt, kundze iedomājas, ka sildmūris, kurš nepareizi uzmūrēts un nekad īsti nav sildījis, pēc skursteņa iztīrīšanas pēkšņi rūkdams aizies. Gan plītij, gan sildmūrim esot nepieciešams veikt nopietnus remontdarbus, kas nav tik lēti un ātri izdarāms.
Kā novērtēt skursteņslaucītāju?
Ja nav pārliecības par skursteņslaucītāja kvalifikāciju, nav nekādu rekomendāciju no citiem saimniekiem, katram ir tiesības lūgt uzrādīt sertifikātu skursteņslaucītājam jau pirms viņš ķeras pie darba. Ministru kabineta noteikumos Nr. 82 "Ugunsdrošības noteikumi" ir teikts, ka skursteņus jātīra sertificētiem profesionāļiem, skaidro Latvijas skursteņslaucītāju amata brālības prezidents Māris Bambis.
Pēc atbilstošas kvalifikācijas iegūšanas skursteņslaucītājs var iegūt sertifikātu, kurš jāatjauno ik pēc diviem gadiem. "Sertifikātu noteikti var un vajag prasīt," mudina Bambis, piebilstot, ka kārtīgs skursteņslauķis par to neapvainosies.
Sertificēto skursteņslaucītāja amata meistaru un zeļļu saraksts ir publicēts mājaslapā skurstenslaukiem.lv. Jāpiezīmē, ka zellis no meistara atšķiras vien ar to, ka nevar apmācīt citus, bet darbus abi var veikt vienlīdz prasmīgi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
